Vitamīni un minerālvielas
Vitamīni
Vitamīni ir organiskas vielas, ko cilvēka organisms nevar veidot un tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Vitamīni nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajām reakcijām.
Provitamīni – vielas, no kurām organismā var rasties daži vitamīni
- Avitaminoze • Hipovitaminoze • Hipervitaminoze
Simptomi
- Augšanas un attīstības apstāšanās • Kavēta brūču dzīšana • Samazināta spēja pretoties infekcijām un invāzijām • Mazasinība • Seksuālo spēju samazināšanās • Augļa attīstības traucējumi
Vitamīnu trūkuma rašanās iemesli
- Ja ar ēdienu tie netiek uzņemti • Ja ir uzturvielu uzsūkšanās traucējumi • Ja ir lielāka vajadzība pēc vitamīniem • Ja ir aknu ciroze • Medikamenti?
Vitamīnu preparātu lietošana
- Labvēlīga tikai tad, ja konkrētā vitamīna tiešām trūkst • Palielinātas vitamīnu devas?
Vitamīnu zudumi gatavošanas laikā
Vitamīni Vidējie zudumu % Maksimālie zudumi%
A 20 40
C 45 100
B1 25 80
B2 20 75
B6 20 40
PP 15 25
Folskābe 45 100
B5 (pantotēnskābe) 35 50
Taukos šķīstošie vitamīni – A vitamīns
- Uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultsskābes • Noteikts daudzums uzkrājas aknās (rezerves līdz 12 mēnešiem) • Deficītu rada gremošanas traucējumi (hronisks pankreatīts) vai uzsūkšanās traucējumi • Ieteicamā dienas deva: 0,8 – 1 mg dienā • Nozīmīgākie avoti: sviests, siers, zivis
A vitamīna funkcijas
- Redzes procesos: vistas aklums, kseroftalmija, miežgrauds?
- Epitēlijaudu veidošanā: pie avitaminozes ādas un gļotādu hiperkeratoze, palielina žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanās iespēju, traucēta kaulu un zobu veidošanās
- Testosterona un spermatozoīdu veidošanai, placentas un augļa attīstībai
A vitamīna provitamīns – beta-karotīns
- Uzsūcas 9-22%
- Darbojas arī kā antioksidanti
- Pie pastiprinātas lietošanas – viegli oranža āda
- Ja organismā ir pietiekami A vitamīna rezerves – beta-karotīna pārveidošana arī samazinās
- Avoti: aprikozes, burkāni, pētersīļi, spināti, lapu salāti, sarkanie pipari, tomāti utml.
A vitamīns produktos
Produkts A vitamīns, mg/100g Zivju eļļa 10-30 Cūku aknas 39 Liellopu aknas 15 Olas dzeltenums 0,88 Sviests 0,59 Siers 0,3
Taukos šķīstošie vitamīni – D vitamīns
- Augos – D2 (ergokalciferols)
- Dzīvnieku produktos – D3 (holekalciferols)
- Rodas no provitamīna ergosterola uv staru ietekmē
- Funkcijas – kopā ar parathormonu – skeleta attīstība, regulē kalcija un fosfora maiņu, piedalās kalciju transportējošā olbaltuma veidošanā
- Rahīts
D-vitamīns
- D-vitamīns – 25-hidroksiholekalciferols (aknās) – 1,25 dihidroksiholekalciferols (kalcitriols) nierēs.
- Provitamīns Ergosterols organismā rodas no holesterīna
Taukos šķīstošie vitamīni – K vitamīns
- Uzsūcas tievajā zarnā un tiek aizvadīts uz aknām
- Piedalās asins recēšanas faktoru sintēzē un nepieciešams protrombīna veidošanā
- Uzturam nav būtiska nozīme
Taukos šķīstošie vitamīni – E vitamīns
- Uzkrājas aknās un taukaudos
- Kavē nepiesātināto taukskābju peroksidāciju
- Stabilizē šūnu membrānas • Pasargā šūnu membrānas no oksidēšanās • Pie deficīta – nespēks, sirdsdarbības vājums, mazasinība, neauglība • Ļoti daudz E vitamīna ir graudu asnos
Ūdenī šķīstošie vitamīni – B1
- Uzsūcas tievajā zarnā
- Nepieciešams galvenokārt OGH maiņā.
- Avitaminoze – beriberi slimība
- Hipovitaminoze iespējama – hroniskiem alkoholiķiem, pie anoreksijas, nieru slimniekiem ar dialīzi, HIV inficētajiem
- Avoti – rupjmaize, gaļa, kartupeļi, piens, dārzeņi
Ūdenī šķīstošie vitamīni - B2
- Nepieciešams audu elpošanas procesos
- Mutes kaktiņu plīšana (arī pie B6 un PP)
- Galvenie avoti – piens, piena produkti, maize, gaļa, olas, dārzeņi
Ūdenī šķīstošie vitamīni – B6
- Fermentos, kas piedalās OBV maiņā
- Def – ādas iekaisumi deguna, mutes un acu rajonā, nervozitāte, bezmiegs, traucētas imūnreakcijas
- Produkti – aknas, zivis, kartupeļi, rupjmaize
Ūdenī šķīstošie vitamīni - PP
- Deficīts – Pelagra (ādas iekaisumi, nervu deģenerācija)
- Organismā var rasties no AS triptofāna
- Avoti – aknas, nieres, zivis, zirņi, pupas, rupjmaize
Ūdenī šķīstošie vitamīni – B5
- Pantotēnskābe
- Ietilpst kofermenta A sastāvā (piedalās vielmaiņas procesos)
- Sintezē arī zarnu m/o
- Avoti – aknas, nieres, olas, zivis, rupjmaize
Biotīns
- Piedalās tauku, a/s un glikozes vielmaiņas procesos
- Jēlās olās – avidīns – saista biotīnu
- Pie deficīta – apetītes zudums, slikta dūša, nogurums, ādas iekaisumi, matu izkrišana, muskuļu sāpes
B12
- Uzsūcas 1% no uzņemtā vitamīna
- Uzkrājas aknās
- Nepieciešams normālam šūnu dalīšanās procesam, jaunu šūnu veidošanai, folskābes pārvēršanai aktīvā formā
- Perniciozā anēmija – mazasinība, raksturīgi lieli, nenobrieduši ar dzelzi pārbagāti eritrocīti
- Augos nav B12
Folskābe
- Aktīvā forma veidojas aknās
- Deficīts – makrocitāra hiperhroma anēmija
- Ietilpst fermentos, kas homocisteīnu pārvērš metionīnā. Palielināts homocisteīna daudzums bojā asinsvadu sieniņas, veicina trombocītu salipšanu, aterosklerozi utt.
- Pie hipervitaminozes – k-z trakta traucējumi, bezmiegs, alerģijas
C vitamīns
- Piedalās oksidēšanās-reducēšanās procesos
- Antioksidants
- Pie deficīta – saistaudu bojājumi (smaganu asiņošana, zobu kustēšanās, asinsizplūdumi utt)
- Dienas deva – 100mg
- Lielas devas var veicināt oksalātu nierakmeņu veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt nieru darbību
Minerālvielas
- Neorganiskas vielas
- Makroelementi un mikroelementi
- Minerālvielu bilance – samērs starp minerālvielām, kas uzņemtas ar uzturu un kuras izdalītas caur nierēm, zarnām un ādu
- Funkcijas – būvelementi, regulē osmotisko spiedienu, fermentu reakcijas, nervu impulsu pārvadi
Kalcijs
- Lielākais daudzums – kaulos un zobos
- Kalcija rezerve organismā – 40g
- Ja kalcija par daudz – kalcinoze
- Dienas deva – 1-1,2g kalcija
- No jaukta uztura uzsūcas apmēram 40% kalcija
- Avoti uzturā – piens, piena produkti, selerijas, kāposti, spināti.
- Skābeņskābe un fitīnskābe kavē kalcija uzsūkšanos
- Kalcija uzsūkšanos kavē arī pārāk daudz tauku, obv, kofeīna un vārāmā sāls
- Kalcija uzsūkšanos veicina - cukurs
Fosfors
- Veido kaulus un zobus
- Avoti – gaļa, maize, siers
- Ca:P = 1:1-1,2
- Trūkums – reti novērots
- Daudz fosfora veicina vēdera izeju
Nātrijs
- Uztur osmotisko spiedienu ārpusšūnu šķidrumā, aktivē fermentus
- Ieteicamā deva ir 2 g Na
Na (g) X 2,54 = NaCl (g)
Nātrijs
Sāls uzturā jālieto vairāk: – Vemšana – Caureja – Pastiprināta svīšana
Sāls jālieto mazāk: – tūskas – Hipertensija – Alerģija – migrēnas
Nātrijs
- 0,8g NaCl saista 100g ūdens • Izdalās caur nierēm. Regulē virsnieru hormons aldosterons • Pie nātrija trūkuma – nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, slikta dūša
Kālijs
- Uztur vajadzīgo osmotisko spiedienu šūnu iekšienē
- Kāliju izdala nieres
- Optimālā deva: 3-4 g kālija dienā
- Deficīta gadījumā – neiromuskulāri traucējumi, arī CNS traucējumi
- Pie pārāk daudz kālija – aritmija, sirds apstāšanās
- Avoti – augu produkti – pupas, zirņi, lēcas, selerijas, kāposti, ķirbji utt.
- Kālijs veicina ūdens izdalīšanos
- Kālija deficīta cēloņi – caurejas līdzekļu lietošana
Magnijs
- Ietilpst kaulaudos
- Piedalās fermentu darbībā
- Piedalās impulsu pārvadē no nerviem uz muskuļiem
- Deva: 0,3-0,4g Mg dienā
- No uztura uzsūcas ap 50%.
- Uzsūkšanos kavē – pārāk daudz kalcija, fosfora, tauku, obv un alkohols
- Trūkums izraisa muskuļu trīci, krampjus, sirds aritmiju
- Avots: kviešu putraimi, auzu pārslas, kukurūza, rudzi, pupas, zirņi, kāposti utt.
Dzelzs
- Ar uzturu jāuzņem: – Vīriešiem 10mg – Sievietēm 18mg – Grūtniecēm 27mg
No dzīvnieku izcelsmes produktiem uzsūcas 16-20% No augu izcelsmes – 7-9%
Dzelzs
- Dzelzs uzsūkšanos traucē: – Fitīns (labībā) – Piens – C vitamīna trūkums
- Dzelzs deficīta pazīmes: bālums, nogurums, galvassāpes
- Dzelzs deficīts rodas - pie hroniskām asiņošanām, hroniskām intoksikācijām, par maz obv uzturā, un pie lielas dzelzs nepieciešamības
Cinks
- Ietilpst fermentu un insulīna sastāvā, ir fermentu aktivizētājs
- Dienas deva: 7-14mg cinka
- Cinka avoti: siers, pīles, aitas, teļa un liellopu gaļa, aknas, auzu pārslas, rupjmaize, zirņi, pupas
Varš
- Atrodas eritrocītos, plazmā, aknās, nierēs un šūnu mitohondrijos
- Aktivē fermentus
- Pie trūkuma tiek kavēta dzelzs izmantošana
- Dienas deva 2-5mg
- Produkti: siers, butes, pīles, auzu pārslas, maize, sēnes, pupas, zirņi, rieksti
Hroms
- Piedalās nukleīnskābju un olbaltumu stabilizēšanā un aktivē fermentus
- Saistība ar insulīnu
Jods
- Vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa
- Dienas deva 200 mikrogrami
Fluors
- Dienas deva 2,9-3,8mg
- Toksiska deva – ilgstoši lietojot 4-5 mg dienā
- Pie deficīta – zobu puve, osteoporoze, pārkaļķojas artērijas
- Ja par daudz – apetītes zudums, muskuļu vājums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi
Selēns
- Testosterona metabolisms
- Pārvērš tiroksīnu T4 par aktīvo trijodtironīnu T3
- Imūnreakciju veidošanā (obv sastāvā)
- CNS darbībā (pie depresijas ir maz selēna)
- Avoti – gaļa, zivis, maize, olas
Probiotikas un prebiotikas
Pārtikas produktu sastāvs