Higiēna

Dzīvokļa higiēna

Būtiskā ietekme uz cilvēka veselību , darbu spējam, ja ilgstoši dzīvo nelabvelīgos apstākļos, tad samazinās organisma pretošanas spējas, paaugstinās saslimstības.

Pēc higiēnas prasībām dzīvoklim jābut:
1. Mikroklimatam- gaisa tirībai jāatbilst higiēnas normām
2. labi apgaismotam (ar tiešiem un izklaidētiem saules stariem).
3. Komfortam (sausam, klusam)

Dzīvojāmo telpu mikroklimatu raksturo:
1. Gaisa t’
2. Gaisa mitrums (Norma: 30-60%) (Idiāli- 18′, 45% )
3. Gaisa kustība (0,1- 0,15m/s- to sajust asinsvadi, komforta sajūta)
4. Virsmu t’

- Gaisa t’:
Atkarīga no klimatiskajām apstākliem, idiāla- 18-19′ C. Jānodrošinā normalo ķermeņa termoregulācija. Starpība starp telpas gaisa un sienu iekšejo virsmi nedrīkst pārsniegt 3-5′ C.

- Dzīvojāmo telpu apgaismojums:
D.t.apgaismojumam jabut pietiekami labam, dabiski apgaismojumam, un tas ir atkarīgs no:
- gaisma klimata
- saules augstuma virs horizonta
- laika apstākļiem
- logu konstrukcijas
- ēku novietojums pret debesīm
- logu tirība
Insolācija- dabiskais saules apgaismojums- ietekmē koki, ēkas (enas), pretēju māju tumšas sienos, logu konstrukcijas, logu tiŗība/
Makslīgais apgaismojums:
- kvelspuldzes
- luminicētas spuldzes (ekonomiskās un gaisma no higienas viedokļa ieteicamākā, jo izstaro izkliedētu gaismu)
- Ieteicam 300lx, skolā – 500lx

Gaisa sastavs telpās:
Mainās dažadu faktoru ietekmē:
- cilvēku fizioloģiskie procesi (elpošana, svišana)
- virtuves gazes degļi
- apkureskrāsnis
- smakas
Par dzīvojāmio telpu gaisa tirību pasaka CO2 radītājs. Vienā stundā cilvēks izdala 22,6 l CO2. Bet gāzei sadegot 1m3, rodas 700l CO2, tapēc ar atklātu g\azes liesni nedrīkst sildīt telpas!. CH4+O2→CO2 palielinās, H2O pazeminās
Antropotoksīni – produkti, kas izdalās gaisā cilvēka organisma dzīvības procesa darbības rezultatā. Optimala CO2 koncetrācija gaisā 0,07- 0,1%.
Gaisa sastava nozīmei telpās ir ventilācijas. Tas nodrošina gaisa apmaiņu telpās.

Ventilācijas izšķir:
1. dabiskā (dabisku gaisa apmaiņu nodrošina: – t’ starpība starp āru un telpas gaisu un – gaisa kustības ātrums)
2. makslīgā novadišana.
- Virtuvē starp speciālo velknes kanāliem
- ventilatori
- gaisa kondicionieri

Dzivojamās telpas apkure:
1. Vietēja
2. Centralizēta (atbilst pilnīgāk higieniskajām prasībam, nekā vietēja)
3. Krāsns (tas virsmai nedrīkst pārsniegt 10-15′C) (Čuguna kr.- maza siltumietelpība)
Jāatbilst šadām prasībām:
1. Jānodrošina telpas gaisa vienmerīga sasilšana atbilstoši normai
2. Nedrkst būt telpas gaisa piesarņojumiem
3. Uguns drošai

Troksnis

120- 140 dicibeli- jau sāp auss
110 dcb- mežā stradajot- zaģējot
100 dcb – metāla apstradājums
83 dcb- lielās ielās ka A.Čaka, Brivības ielas
80 dcb- skolā partraukumos
60dcb- parastā runāšna
30dcb – saruna čukstot
20dcb- guļot naktī
10 dcb- klusums mežā

Uztura higiēna

Organismu ietekmē vistiešāk, pareizs sabalansēts nodrošina normālo fizioloģisko darbību.

Uztura galvenās sastāvdaļas: 
- olbaltumvielas,
- ogļhidrāti
- tauki
- minirālvielas,
- vitamīni,
- šķiedrvielas (balastvielas) utt.
Diētisks uzturs- uzturs ar ierobiežojumiem jeb slima cilvēka uzturs
Racionāls uzturs- pareizi sabalansēts uzturs.

Uzņemot uzturu būtu jaievēro:
- merenību
- uzturs satur līdzsvarotas atyiecības
- dažadība

Olbaltumvielas. 1g. Olb= 4,1 kcal
Tas ir katras šunas neistrūkstošā sastavdaļa. OBL ir lielmalekulāras vielas, kas satur aminoskābes. No uztura aminoskābēm veidojas audu OBL, hormoni, fermenti, gālvenais ķimiskais elements- N.
Dažas aminoskābes organisms spēj sintizēt pats, dažas jauzņem ar uzturu tas ir ……. aminoskābes. Tam ir augsta bioloģiskā vertība un tas sauc par …. Šādas OBL galvenokārt atrodas dzīvnieku valsts produktos- pienā, gaļā, zivs, olās.

- Dzīvnieku valsts OBL organisms izmanto labāk 90-99%.
- Augu valsts OBV (pākšaugi, graudauki) izmanto tikai 60-65%
- Dzīvnieku un augu valsts OBV cita citu papildinā
- Ja uzturā OBV ir maz, organisms noardā pats savus mazāk svarīgus audus, lai atbrīvotās aminoskābes izmantotu dzīvībai nepieciešamo OBV sintezei.
Kartupeļu OBV – … – vissvertīgāka cilvēkām, lidzīgs cilvēka OBV.

Ogļhidrāti. 1g ogļ = 4,1 kcal

Tas ir enerģijas avots, organismā pilnīgi oksidējas, veidojot H2O un CO2.
Avoti:
1. vienkāršie cukuri (augļos, ogās, pienaproduktos)- glikoze, fruktoze, saharoze
2. saliktie cukuri (graudaugos, pakšaugos, dārziņos)- kuri ogļhidrātus satur cietes veidā.

Vienkāršo cukuru pārstradašana noris ātri, cietes pārstradāšana zarnās ir ilgstošāka. Šīs dažādas olghidrātu īpašības palīdz uzturēt noteiktu cukura līmeni asinīs. Lielāku daļu ogļhidrātu lietderīgi uzņemt cietes veidā.
Aknas aiztur lielāko daļu uztur ogļhidrātu, pārveršot tos par glikēnu. Mazākas glikena rezerves ir muskuļos. Liekie uzņemtie ogļhidrāti pārveršās taukos. Pie ogļhidrātiem pieder piektīni – recekļu viela, kas satopama augļos un ogās.

Tauki. 1g. Tauku =9,3 kcal
Ietilpst vairākas vielas, kuru kopīgās īpašības ir tās, ka to malekulas sastāv no daudzvertīgajiem spirtiem un H2O nešķistošām taukskābēm.
Tas ir galvenais enerģijas avots.
Izšķir:
1. piesātinātas taukskābes → dzīvnieku valsts tauki
2. nepiesatinātās taukskābes (eļļa, sviesti) ir liela nozīme organisma aizsārgreakcijās.

- Tauku bioloģisko vērtību nosaka nepiesātināto taukskābju saturs, daudzums, vitamīnu saturs
- Tauki satur taukos šķīstošus vitamīnus
- Tauku izmantošana gremošanoas organos ir atkarīga no kušanas temperatūras. Taukus ar augstu kūšanas temperaturas (lielopu tauki) organisms izmanto sliktāk, bet ar zēmāt kušanas temperatūru ( cūku, putnu tauki, sviesti, eļļas) – izmanto labāk.
- Uzturā būtu jālieto augu un dzīvnieku valsts tauki
- Tauku īpašības izmaina ķīmiskā apstrāde.

Sabalansētā uzturā lai:
14% enerģijas dot OBV
56% enerģijas dot ohļhidrāti
30% enerģijas dot tauki

Škiedrvielas, jeb balastvielas.
Tas ir uzturvielas, kas nesadalās un neuzsūcās tievājā zarnā

To nozīme:
- rada sāta sajūtu
- pazeminā holesterīna līmeni asinīs
- palēnina uzturvielu uzsūkšanos …
- veicina zarnu peristaltiku

To trukums uzturā var izsaukt:
- aizcietiejumus
- resnas zarnas kairinājumu
- hemoroīdus
- čulainu kolītu
- žultsakmeņu veidošanos
- veicināt aptaukošanas
- arteriālo hipertenziju
- cukura diabētu utt.

Tas atrodas augu produktos- oligosaharīdi – celluloze, hemialuloze, pektinviela, nesagremojamā viela, liguīns, vaski, gļotas, saponīni, tanīni uc.

Uzturā balastvielas dot:
- rupja maluma miltu izstradājumi (rūpjmaize, klijas)
- nevarītie dārziņi
- nevarīti augļi un ogas
- rieksti
- sēnes

Pēc fiziloģiskas nozīmes iedala:
1. H2O nešķīstošas – celuloze, hemiceluloze, lignīns. Resnas zarnas mikroflora tas sadala nedaudz, liguīnu- nemaz. Saistā daudz H2O, šķidrina zarnu saturu, veicina zarnu peristaltiku.
2. H2O šķīstošas – peptīnvielas, rezistentā ciete, oligosaharīdi. Resnas zarnas mikroflora tās sadalā gandrīz pilnīgi.

Tam ir negatīva ietekme: pārmerīgi ēdot var rasties caurēja vai novērot vedera uzpūšanos.

Šķidrums
Ūdens produkti, dažadi dzierieni – 2- 2,5 l/dienā.
Organisma normālai darbībai nepieciešams ūdens bilances dinamiskais līdzsvars, pilnīga atbilstība starp uzņemto un izvadīto (tur ieskaita izelpoto – 400ml, un ar sviedriem – 800 ml)

Saindēšanas ar uzturu:
Izšķir biežāk akūtu, reti- hronisku slimību. Rodas, ja pārkapj:
- pagatavošanas noteikumus
- uzglabāšanas noteikumus
- transportēšanas noteikumus

Saindēšanas ar uzturu iedalā pēc idialoģijas:
1. mikrobu dabas saindēšanas
2. nemikrobu dabas saindēšanas

1. Mikrobu dabas saindēšanas. Tas ir toksikoinfekcijas, kuras ierosina potenciāli patoloģiskie organismi (piem., Ešilikiokoli, ka arī enteroserotīpi)
   Toksikozes:
   - bakterialās toksikozes – toksini, ekzotoksini (piem., stafilokoka aureus, enterotoksīns)
   - Mikotoksikoze. Saindējās ar mikotoksiniem, kurus izstradā senītes, pelējums. Ergotisms- slimība, ko izraisa melna rūdzu grauds, kurš satursargo ergotoksinu, ergotanīnu, kuri ir indīgi. Izraisa krampjus, CNS traucējumus, gremošanas sistēmas traucējumi. Tapēc ir jākontrolē milrus, un tajos nevār būt vairāk ka 0,05% melno rudzu.
   2. Nemkirobu dabas saindēšanas- saindēšanas ar:
   - indīgiem augiem (velna rūta)
   - ar augu valsts produktiem, kas ir indīgie zināmos apstākļos (ķiršu kauliņu kodoli satur amigdolīnu, kas dažu fermentu iedarbības rezultatā organismā veido želtskābi, kas kavē O2 notikšanu šūnās. Vai saindēšanas ar zāliem kartupeliem- solamīns, zaļas pupiņas satur fazīzu, kas arī anaktivējas varot)
   - smagajiem metāliem- ar svinu (glazurē)
   - ar nitrātiem, nitritiem. Liek klāt pie gaļas izstradājumiem (piedot sērtu krāsu, pastiprinas gaļas garšas īpašības, darbojas ka konservanti. Nesezonie augļi.

E-vielas
(e- no vārda Edibul, kas nozimē- ēdams)

251- nitrāti
250- nitriti
252 – kalija nitrāts ( est nedrīkst)
103, 106 – izraisa vēzi
230- alerģiju
121- avēji bistama
330- kanserogēna

Vitamīni
Nozime:
- Piedalās šunās ķimiskajos reakcijās
- Darbojas ka katalizatori
- Nepieciešams visai sistemai- augšana, redzes, asins veidošana, imunitātes pastiprināšana
- palīdz pielagoties kaitīgiem arējas vīdes faktoriem
- Cieši saistīti ar mikroelementiem, fermentiem, harmoniem.
- Veicina atrāko atveseļošanas.

Uzturam ir jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava noteikta specifiskā funkcija organismā. Resnas zarnas mikroflora sintizē B grupas un K vitamīni.

Vitaminus iedalā:
1. Eļļas šķisošie (KEDA). Tie ir izturigākie, jauzņem regulāri, organismā uzkrajās nelielās rezervēs.
2. Ūdenī šķīstošie vitamīni (C, B, P, Pp). Tie ir neizturigākie pret t’sarmainām reakcijam. Irjauzņem ikdienās. Nedaudz uzkrajās

Nepieciešamība pēc vitaminiem ietekmē:
1. Fizioloģiskais un veselības stāvoklis
2. Darba apstākļi (emocion. Vai fiziskais darbs)
3. Klimatiskie apstākļi
4. Vecums
Vitaminu uzņemšana saistīta ar miniralvielu uzņemšanu, jo daži mikroelementi aktīvi piedalās fermentu kompleksu veidošanā un sekmē labāku vitamīnu uzņemšanu.

Avitaminoze- pilnīgs vitamīnu trukums
Hipovitaminoze- daļejais vitamīnu trukums
Polihipovitaminoze- vairāku vitamīnu trukums

Hipovitaminozi ietekmē:
- uzsūkšanos un izmantošanas procesu traucējumi organismā (nieru, aknes, zarņu trakta)
- preparātu lietošana, kas nomāc zarnu mikrofloru
- sezonas vitamina daudzuma svarstības uztura lizdekļos,
- uztura līdzekļi uzglabāšana, tehnoloģiskā apstrade
- nepareizi uztura ievadījumi
- uztura sastavdaļu nepareizas attiecības

Nepieciešamo vitamīnu daudzumu veselam cilvēkam precīzi aprēķina:
- ievērojot vecuma grupas,
- darba intensitāti
- bērniem vadoeties no vecuma (1-6g., 6-12 g.)

Galvenais vitamīnu avots- uzturlīdzekļi.

A vitamīns- pretvežu
P vitamīns:
- pastiprina C vitamina darbību
- ietekmē sīko asinsvadu caurlaidību, stiprina tos, saisinā asiņošanas laiku
- piedalās audu elpošnas procesos
Hipovitaminoze:
- nespēks,
- sīkie asins izpludumi adā, glotādā
- pagarināts reces laiks
- sāp locītavas
Avots:
- rutīns (no griķu zaļas massas)
- citrīns (citrusaugos, sula, miza)
- katehīns (zaļas tejas lapiņas)
- paprikā
- salātu spināti
- mežrozītēs

Karnitīns (carno – gaļa). Bt vitamīns, «L-karnetīns»
- nepieciešams enerģijas ražošanai muskulatūrā
- piedalas taukskābju oksidēšanas procesā, jo miera stavoklī enerģija veidojas no taukskābēm, bet intensīvas slogas laikā – no glikozes
- atrods viņš mums muskuļos (98%)
Veidojas organismā endogēni. Tā sinteze notiek aknās, nierēs.
Bet eksogēnie avoti:
a). Gaļa (jēra gaļa- vissbagatāka)
b). Piena produkti
Dārziņos un augļos nav, tapēc vegiem tas veidojas pats organismā.

Hipovitaminoze:
- muskulatūras vājums
- hipoglikemija
Nelīdzsvarota dieta rēti rada vitamīnu nepietiekamību. Sekundaro nepietiekamību var radīt aknu darbību traucējumi un nieru mazspējas gadījumā.

Darba higiēna

Tas ir higiēnas nozare, kas pēta:
1. cilvēka darba spējas
2. dažādu ražošanas vides faktoru (fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un citu) ietekmi uz cilvēka organismu
3. darba un atpūtas optimālorežīmu

Izstradā:
1. Veselības aizsardzības pasākumus
2. Izpētot dažadus profilaktiskus pasākumus, lai nerastos patoloģiskās novirzes

Faktori kas iedarbojas negatīvi uz organismu darba laikā- kaitīgie darba faktori. Slimības- arodslimības.

Darba higiēnas pamatvierziens ir slimību profilakse.

Visus kaitīgus arodfaktorus iedalā 2 grupās:
1. Arodfaktori kas ir saistītie ar nepareizo darbības organizāciju:
- parāk ilgs darba laiks
- atsevišķu organu noslogojums
- neracionāls dienas režims (piem., maiņās)

2. Arodfaktori kas ir saistītie ar paša darba procesu un apkartējo vidi:
   - Fizikālie faktori (metroloģiskie, atmosfēras spiediens, troksins, vibrācija, ultraskaņa, elektriskais, magnetiskais lauks, dažādi starojumi, apgaismojuma defekts, ventilācijas trūkumi)
   - Ķīmiskie faktori (gazes tvaiki, ķimiskās vielas, sķīdumi, putekļi)
   - Bioloģiskie faktori (slims cilvēks, mikrobi, senītes, antibiotikas)
   - Faktori, jeb defekti, kas ir saistīti ar nepareizo darba vietas iekartošanu.