Ja Tu mīli cilvēku,kurš nemīl Tevi atpakaļ, bet Tu tāpat cīnies,lai būtu kopā ar šo cilvēku, tā ir mīlestība,kas nāk no Tava Ego. Tas norāda,ka Tavs iekšējais bērns dzīvo ar nepietiekamības sajūtu un patstāvīgi tiecas uz citu cilvēku atziņu. Tu dzīvo bailēs būt vientuļam, nepieņemtam,nesaprastam.Rodas izmisums,izpatikt un līst ārā no ādas,tik lai tik Tu atbilstu šī cilvēka kastes/rāmja izmēram,kurā Tev būtu jāatrodas. Tādā veidā Tu parādi,ka paraksties uz kaut kāda veida ierobežojumiem,kurus 100% zini,ka nenāks par labu Tev. Tu parādi,ka sevi nemīli, necieni un meklē atzinību un savu vērtību ārpus sevis. Plus Tu kļūsti par egoistu,jo nevari palaist vaļā šo cilvēku un Tu nedod viņam iespēju iet savu ceļu un būt laimīgam atrodot cilvēku,kas spēs viņam dot visu nepieciešamo. Šis mīlestības modelis,kas nāk no Ego nav tā īstā patiesā mīlestība, tā ir vēlme visu tikai man,man ,man, bet kā paliek ar cilvēku,kurš vēlas dzīvot savu dzīvi atsakoties no Tevis,lai viņam būtu labāk? Ja Tu nevari to pieņemt, tā nav mīlestība. Tas ir Tu sava ego dēļ,gribu,gribu nedod iespēju cilvēkam būt laimīgam.Un ja šis cilvēks Tevi nemīl,tad tas nozīmē Tu pats sevi un šo cilvēku nekad tā pa īstam neesi mīlējis,jo kad mīlestība ir īsta tā ir abpusēja un mēs cilvēki piesaistām savus spoguļattēlus.Ja,Tu šo īpašību sevī pamani, tas nozīmē, ka vēro pasauli caur 3D prizmu un Tev ir laiks sākt pilnveidot sevi kā cilvēku,lai Tu spētu piesaistīt sev autentiskākus, mīlošākus cilvēkus līdzās. Ja,Tu pavadītu vairāk laika uz sevis sakārtošanu un rūpētos par savu mentālo veselību, Tu karmiski vienkārši nespēj piesaistīt cilvēkus,kas nevēlas atrasties Tev līdzās. Jo sliktākas attiecības Tu piedzīvo, jo neveselīgākā mentālā stāvoklī Tu atrodies. Mentāli vesels un funkcionējošs cilvēks nepiesaista cilvēkus,kas nedara viņus laimīgus. Tāpēc, tas ir tik ļoti svarīgi, neiesaistīties arī piemēram jaunās attiecībās uzreiz, vai pārāk ātri tikko kā esi šķīries no savas otrās pusītes,tikai tāpēc,lai nebūtu vientuļš,vai aizpildītu tukšumu. Tu automātiski piesaistīsi cilvēku,kas Tev atspoguļos to, cik mentāli Tu vēl neesi savedis sevi kārtībā, cilvēks nespēs Tevi darīt laimīgu un Tu nespēsi to laimi dot arī otram. Ļoti daudz neveselīgas un toksiskas attiecības rodas no tā,ka kopā saiet 2 cilvēki,kas nav tikuši pāri savām sāpēm un traumām,bailēm un nav strādājuši ar sevi un nemīl sevi,tāpēc viss tiek projekcēts uz āru vienam pret otru. Tapēc ir tik svarīgi pēc šķiršanās veltīt sev laiku izsāpēt visu un savest sevi atpakaļ kārtībā,nevis ar beigtiem,vai iebūktētiem ratiem traukties pilnā ātrumā uz priekšu,attopoties vēlāk attiecībās ar cilvēku,kas nespēj sagremot Tavas sāpes, un tas nav tā cilvēka uzdevums. Dienas beigās Tu esi tas varonis sev,ne kāds cits. Bet, ja Tu strādasi ar sevi un sāksi saprast sevi pašu Tev automātiski Visums piešķirs cilvēku,kas atbilst Tev un sapratīs Tevi tieši tik daudz,cik Tu saproti iekšēji pats sevi. Tu esi tas, kurš nosaka uz kādu mīlestību paraksties. Tāpēc teikt,ka Tevi neciena vai nenovērtē ir muļķīgi,jo vai Tu vispirms cienīji un novērtēji sevi,ka ļāvi otram cilvēkam to darīt? Tāpēc es saku,ka ja cilvēks mentāli atrodas veselā stāvoklī viņš pirmām kārtām neiesaistītos attiecībās ar cilvēkiem,kas neatbilst viņa morālajām vērtībām. Un dusmoties uz šiem cilvēkiem arī nekādi nevar, jo mēs visi tikai ejot cauri attiecībām mācāmies,kas mēs esam un ko mēs vēlamies. Pieredze aug ar katru reizi,lai beigās mēs būtu tik attīstīti, ka sastopam to savu īsto cilvēku.
Runājot par 5D. Kad Tu pa īstam mīli cilvēku, Tu ļauj viņam iet savu ceļu,ja viņš piemēram ir pasludinājis,ka Tu neesi cilvēks, kas spēj viņu darīt laimīgu. Pa īstam mīlēt ir mācēt palaist vaļā un ļaut viņam dzīvot savu dzīvi un satikt kādu,kas sniegs viņam nepieciešamo. Tā ir mīlestība no Augstākā "Es". Tu nemeklē savu vērtību ārpus sevis, Tu cieni un mīli sevi un pats galvenais Tu cieni cilvēka izvēli un neļauj savam ego stāvēt priekšā otra cilvēka laimei. Es saprotu,ka tas daudziem,kas lasa šo var izraisīt dusmas vai neapmierinātību,bet tā ir patiesība. Un ja Tu esi spējis kādu palaist vaļā,jo pa īstam mīli,apsveicu Tu sastapsi cilvēku,kas ir tikpat augstā dimensijas līmenī un atspoguļos Tev Tavu skaisto dabu. Atraidījums no kāda nenorāda uz to, ka esi nepietiekams. Es saprotu,ka tas grauj pašvērtējumu,bet patiesībā gluži vienkārši atraidījums Tevi pasargā no dzīves ar šo cilvēku,kur Tu nejustu nekādu piepildījumu un prieku, jo pats cilvēks nav pildīts ar šo sajūtu,kas arī Tev ir nepieciešams. Ja arī cilvēkam ir kaitīgi ieradumi, vai vēl kaut kas,kas traucē tikai īsta mīlestība var likt otram cilvēkam mainīties uz labāko pusi,ja viņš pats to vēlas,tas norādītu uz to,ka cilvēks mīl sevi un ir gatavs strādāt ar sevi,lai arī darītu laimīgu ne tikai sevi,bet arī citu personu. Bet ja nē, nav ko mocīties abiem kopā katru dienu strīdoties par to,ka Tu man tā, Tu man šitā,es Tev šitā jo Tu man tā. Jūs vienkārši tad abi laupāt sev iespēju būt laimīgiem ļoti iespējams ar kādu citu.
Atbildi sev godīgi, kādā dimensijā Tu dzīvo? No ego vadītās vai Augstākā 'Es" vadītās? Protams ir vēl citi piemēri,kas norāda uz to kādā dimensijā Tu dzīvo un kad komunicē ar cilvēkiem var ļoti viegli atšķirt. Kāds,kurš atbild uz situācijām un notikumiem ar dusmām,agresiju,bailēm un nespēju pieņemt dažādas pārmaiņas, skeptiskums, negatīvisms. Tas ir 3D. Bet,tas kurš caur mīlestību skatās uz lietām ir pateicīgs par dzīvē notiekošo un mācās no savām kļūdām, pielieto savas zināšanas un atbild ar mieru ir 5D. Atceries,ka dusmas, bailes vai skumjas,nemiers,nekad nav ārpusējs faktors,Bet gan iekšējs. Tas,kurš rod mieru iekšēji,radīs mieru arī ārēji.