Zīdīšana - īsi un kodolīgi PAR!
Pasaules veselības organizācija rekomendē ekskluzīvu krūts barošanu līdz 6 mēnešu vecumam.
Ekskluzīva zīdīšana – tikai mātes piens, nelietojot nekādu citu ēdienu, ne arī dzērienu (arī ūdeni);
• Pasaules veselības organizācijas 10 punkti par zīdīšanu:
I
• Zīdīšana ir jāuzsāk 1. jā dzīves stundā;
• Jāzīda, cik bieži bērns vēlas – „pēc pieprasījuma” gan dienā, gan naktī;
• Jānodrošina ekskluzīva zīdīšana līdz 6 mēnešiem;
• Jāizvairās no knupīšiem un pudelēm;
II
• Mātes piens ir ideāls ēdiens gan jaundzimušajam , gan vecākam zīdainim;
• Tas nodrošina nepieciešamās barības vielas pilnvērtīgai attīstībai;
• Tas ir drošs un satur antivielas pret biežākajām saslimšanām (Diareju, pneimoniju, kas ir biežākie nāves cēloņi bērnu mirstībai pasaulē kopumā);
• Mātes piens ir gatavs lietošanai (tas nozīmē, ka uzreiz satur visu vajadzīgo pareizā koncentrācijā, nav nepieciešams īpaši gatavot);
III
• Pozitīvi ietekmē zīdītāju - dabīgā kontracepcijas metode līdz 6 mēnešiem (98%);
• Samazina krūts un olnīcu vēža risku vēlākajā dzīvē;
• Veicina iepriekšējā svara atgūšanu ātrāk, samazina aptaukošanās risku.
IV
• Līdz ar tūlītējo efektu bērniem ir arī ilgtermiņa guvums – labāka veselība turpmākajā dzīvē;
• Pusaudžu un pieaugušo vecumā retāk aptaukošanās (metabola saslimšana);
• Retāk 2.tipa cukura diabēts;
• Augstāki inteliģences testi;
V Kāpēc ne maisījums?
• Maisījumi nesatur mātes pienā esošās antivielas;
• Sagatavošanas procesā pastāv infekcijas risks no ūdens un nesterīla aprīkojuma (pudelēm u.c.);
• Pazemināts barojums, ja maisījuma atšķaidīšanas koncentrācija ir nepietiekoša;
• Aptaukojies zīdainis;
VI Mātes piena aizstāšanas regulas
Starptautiskais kods, kas regulē mātes piena aizstāšanas mārketingu ir pieņemts 1981. gadā.
• Uz visu maisījumu aprakstiem ir jābūt atzinumam, ka jaundzimušajam un zīdainim labākais ēdiens ir mātes piens un piena aizstājējam var būt blaknes.
• Nedrīkst veicināt maisījumu lietošanu;
• Nedrīkst dot maisījumu bezmaksas paraugus grūtniecēm vai zīdītājām;
• Nedrīkst izplatīt bez maksas vai subsidēt piena aizstājējus veselības darbiniekiem.
VII Atbalsts zīdītājām
• Zīdīšanas uzsākšana ir grūta –sāpes krūts galos, bailes, ka piens nepietiek ir biežas sūdzības;
• Ir jāapmāca zīdīšanas konsultanti , kas var palīdzēt jaunajām māmiņām.
• Lai atbalstītu zīdīšanas uzsākšanu un uzlabotu mātes un jaundzimušā aprūpi, visā pasaulē 152 valstīs ir izveidotas bērnam draudzīgas iestādes, hospitāļi ar PVO-UNICEF Bērnam Draudzīgo Hospitāļu iniciatīvu
VIII Zīdītāja un darbs
• Daudzas mammas atgriežoties darbā, daļēji vai pilnīgi pārtrauc zīdīšanu, laika trūkuma, kā arī nepiemērotu zīdīšanas apstākļu dēļ.
• Mātēm ir jānodrošina tīra, droša un privāta telpa tuvu darba vietai vai darba vietā.
• Varētu palīdzēt apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, nepilns darba laiks, zīdīšanas pārtraukums, bērnu novietne darba vietā (silīte), apstākļi piena noslaukšanai un uzglabāšanai. ( sk. LR likumus - https://likumi.lv/doc.php?id=26019)
IX Piebarojuma uzsākšana
Bērnam augot, palielinās vajadzības. No 6 mēnešiem ir jāuzsāk piebarojums kā papildinājums zīdīšanai. Šis piebarojums var būt speciāli bērnam gatavots, kā arī modificēts no kopējās ģimenes maltītes.
PVO atgādina, ka:
• Zīdīšanu nevajadzētu samazināt;
• Piebarojums ir jādod ar karoti vai tasi nevis ar pudeli;
• Ēdienam jābūt tīram, drošam un vēlams vietējas izcelsmes (dārzeņi, gaļa);
• Jādod pietiekoši ilgs laiks, lai bērns iemācītos ēst piebarojumu.
Uzsākot piebarojumu
• Zīdīšanu nevajadzētu samazināt;
• Piebarojums ir jādod ar karoti vai tasi nevis ar pudeli;
• Ēdienam jābūt tīram, drošam un vēlams vietējas izcelsmes (dārzeņi, gaļa);
• Jādod pietiekoši ilgs laiks, lai bērns iemācītos ēst piebarojumu.
Vidējais mātes piena apjoms
• No dzimšanas līdz 24 stundām pirmpiens – kolostrum ap 40ml;
• No 24 līdz 96 stundām piena apjoms lēni palielinās;
• 5. dienā: apmēram 500 ml/dienā;
• 3 līdz 5 mēnešos: 750 ml/dienā;
• 6 mēnešos: 800 ml/dienā.
Mātes piena sastāvs:
(about.com breast feeding basics, M.K.Nagin updated February 25, 2008)
Mātes piena ingradienti nonāk pienā no 3 dažādiem avotiem:
• Dažas vielas sintezē laktocīti;
• Dažas nonāk pienā no mātes uztura;
• Dažas no mātes organisma krājumiem (rezervēm).
• Mātes piens pamatā ir konstante – tā sastāvs kopumā ir maz mainīgs, noteiktos vecumos, bet mainās dažādos laktācijas periodos (bērnam augot);
• Priekšlaikus dzimuša bērna mātes piens atšķiras no laikā dzimuša bērna mātes piena pēc ingradientu daudzuma un olbaltumvielu un tlipīdu sastāva;
• Mātes diēta ietekmē dažu vitamīnu sastāvu un taukskābju sastāvu (Veģetārietes, vegānes!).
• Colostrum
• Veidojas tūlīt pēc dzemdībām;
• Atšķiras pēc sastāva, izskata un tilpuma no vēlākā piena;
• Tājā ir daudz olbaltumu – IgA, laktoferīns, leikocīti, epidrmālais augšanas faktors u.c.
• Zema laktozes koncentrācija, norādot, ka tā primārā nozīme ir imunoloģiskā un trofiskā, nevis barojošā.
• Pārejas piens
• No 5 dienas līdz 2 nedēļām;
• Piena daudzums strauji pieaug, bet sastāvs vēl nedaudz tuvāks kolostrum kā nobriedušam pienam;
• 4-6 nedēļu vecumā pienu uzskata par nobriedušu («mature»);
• 90% no sastāva ir ūdens.
Proteīni
• Mātes piena proteīni dalās sūkalu 60% un kazeīna 40% frakcijās;
• Aminoskābes ir olbaltumvielu pamats un 8 no20 pienā esošajām ir vitāli svarīgas un nāk no plazmas.
• Katra no šīm olbaltumvielu frakcijām satur daudz specifiskus proteīnus un peptīdus – kazeīnu, α-laktalbumīnu, laktoferīnu, sekretoro IgA, lizocīmu, seruma albumīnu.
• Neaizvietojamā aminoskābe: Taurīns viena no svarīgākajām mātes pienā. Tā nav atrodama govs pienā. Tā funkcionē kā neirotransmiters vai neiromodulātors smadzenēs un tīklenē, veicina žultsskābju konjugāciju.
• Nukleotīdiem svarīga nozīme proteīnu sintēzē, tie nodrošina augšanu, kā arī orgānu un audu nobriešanu. Tie uzlabo lipīdu metabolismu. Mātes pienā ir 10 x vairāk nukleotīdu nekā govs pienā.
• Karnitīns ir vitāli svarīgs garo taukskābju metabolismā.
• Priekšlaikus dzimuša bērna mātes pienā olbaltumvielu līmenis ir daudz augstāks kā laikā dzimuša bērna mātes pienā;
Olbaltumvielu līmenis mātes pienā samazinās pirmo 4-6 nedēļu laikā pēc dzimšanas neatkarīgi no gestācijas nedēļas, kad bērns ir dzimis.
• Mātes piena olbaltuma koncentrāciju mātes diēta neietekmē;
• olbaltums ir augstāks zīdītājām, kurām ir palielināta svara auguma attiecība;
• Zemāks zīdītājām, kurām ir ļoti daudz piena.
• Piena tauki
• Lipīdi ir galvenais enerģijas avots;
• satur taukosšķīstošos vitamīnus;
• garo ķēžu pusnepiesātinātās taukskābes ARA un DHA;
• nodrošina normālu nervu un smadzeņu attīstību;
• atrodas šūnu membrānās.
Piena tauki
• Mātes piena tauku sastāvā ir augsta palmitīnskābes un oleīnskābes koncentrācija;
• barošanas laikā pēdējā piena porcijā ir 2-3x vairāk tauku nekā pirmajā piena porcijā;.
• Pētījums ar 71 mātes pienu pierādīja, ka pienā tauki ir daudz mazāk nakts pienā un rīta porcijā salīdzinot ar pēcpusdienu un vakaru.
Ogļhidrāti
• Galvenais ogļhidrāts ir disaharīds– laktoze;
• Laktoze ir vismazāk variablais ingradients;
• Augstāka laktozes koncentrācija ir mātēm ar lielu laktāciju;
• Oligosaharīdi ir nenutritīvi bioaktīvi faktori;
• oligosaharīdi (mātes pienā – 131, govs pienā 10) - glikoze, fruktoze;
• Oligosaharīdi veicina lactobacillus augšanu zarnu traktā, kas veicina motoriku, samazina patogēno mikrobu augšanu, samazina antigēnu pieķeršanos zarnu trakta sieniņai)
Gabrielli O, Zampini L, Galeazzi T, Padella L, Santoro L, Peila C, Giuliani F, Bertino E, Fabris C, Coppa GV. Preterm milk oligosaccharides during the first month of lactation. Pediatrics. 2011;128(6):e1520–1531.
Newburg DS, Ruiz-Palacios GM, Morrow AL. Human milk glycans protect infants against enteric pathogens. Annual review of nutrition. 2005;25:37–58. [PubMed]
• Mikroelementi
• Mikroelementi ir mātes pienā ir noteiktā koncentrācijā;
• Tomēr ir daži vitamīni, kuru koncentrācija atkarīga no mātes diētas un rezervēm-A,B1,B2,B6,B12,D un jods;
• Neatkarīgi no mātes diētas, ļoti zemā koncentrācijā ir vitamīns K (rekomendē K vit. ievadi pēc dzimšanas)
• D vitamīns ir zemā koncentrācijā, sevišķi, ja māte izsargājas no saules stariem (rekomendē D vit. lietošanu no 2 ned. vecuma)
Bioloģiski aktīvās vielas
• Sintezējas piena dziedzera epitēlijšūnās;
• Sintezējas aktīvās šūnās, kas atrodas pienā;
• nāk no mātes seruma un ar speciālu receptoru mediatoru palīdzību šķērso piena dziedzeru epitēliju.
• Imūnfaktori
• Pienā ir daudzi faktori, kas aizsargā no infekcijām un iekaisumiem – IgA, IgM, IgG, laktoferīns, lizocīms, mucīni (MUC1, MUC4)u.c.;
• Pienam ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu mazuļa izdzīvošanu;
• Zinātne vēl tikai sāk izprast visu šo vielu funkcijas;
• Mātes piens ir dinamisks komplekss šķīdums, kas satur barības vielas un bioloģiski aktīvus faktorus, kas nepieciešami zīdaiņa veselībai un pilnvērtīgai attīstībai;
• Piena sastāvs svārstās atkarībā no laktācijas pakāpes (pirmpiens, 1mēnesis, 6mēn. U.t.t) , kā arī no gestācijas nedēļas;
• Joprojām turpinās visu ingradientu identifikācija un izpēte, kas rezultējas ar pieaugošu izpratni par mātes piena nozīmi vesela bērna augšanā un attīstībā.
• Piena apstrādes ietekme
• Rietumu pasaulē daudzas sievietes arvien biežāk pienu atslauc un dažādu laika periodus uzglabā;
• Vit C noārdās ļoti ātri- jau svaigi noslauktā pienā slaukšanas beigās tas samazinās;
• Pasterizācijas laikā samazinās un inaktivējas olbaltumvielas - sIgA, lysozyme, BSSL, citokīni, lipāzes, TGF-β, and adiponektīns u.c.
• Sevišķi piens tiek bojāts, ja kombinē ar sasaldēšanu, atkausēšanu un pasterizāciju.
• Piemērs no dzīves
• Zīdīšanas modelis dzemdību nodaļā: Jums tikko ir piedzimis vesels, burvīgs, perfekts bērns. Guļ kā eņģelis kopā ar jums istabā. Jūs apziņojiet visus draugus un radus par savu brīnišķīgo bēbi, kurš tikai ēd un guļ.
• Zīdīšanas modelis 2. (2., 3., 4., …dienas mājās) – medusmēnesis beidzies.Bērns zīž bieži un ilgi, mostas un gandrīz visu nakti kliedz. Jūs uztraucieties – ko es daru nepareizi? Dzemdību nodaļā viss bija tik jauki, bet tagad…Atbilde ir “Viss ir kārtībā. Par laimi,(vai par nelaimi) šī bērna uzvedība ir normāla.