Post Thumbnail

Bērns piedzimst ar zīšanas refleksu, tāpēc, kā atzīst speciālisti, zīdīšana ar krūti ir nevis kaut kas tāds, ko māmiņa dara ar bērnu, bet gan tas, ko mazulis dara pats. Lai gan viņa domā, ka bērns jābaro (un, protams, ir jābaro!), tomēr tieši mazulis izvēlas, kad un cik daudz ēdīs. Tāpat kā pieaugušie neēd konsekventi vienā laikā, arī veseli zīdaiņi regulē ēšanas laiku. Arī barošanu naktī bērns izvēlas pats. Vecāku loma, organizējot mazuļa barošanas ritmu, būtībā ir vienkārša – ļaut bērnam saprast: ja gribas ēst, viņš to var saņemt. Ja bērns zina, ka svarīgākās vajadzības – ēšana, mīlestība un siltums – tiks apmierinātas, viņš būs mierīgs. Taču, ja mazajam tas jāpanāk ar regulāru raudāšanu, viņš sapratīs: lai kaut ko dzīvē dabūtu, ir jāraud (jākliedz).
Sākumā varbūt ir grūti saprast, vai mazais ieraudas tāpēc, ka izsalcis, vai tāpēc, ka iesāpējies vēders, tomēr regularitāti ēšanas pārtraukumos bērns lielākoties ievēro. Līdz ar to vēlamo ēdienreižu intervālu var ielāgot.
Šī brīvība gan nenozīmē, ka bērns jābaro ik pēc stundas, tāpēc, tiklīdz mazais ieraudas, lai viņu nomierinātu, nepiedāvā uzreiz krūti. Ja bērns raud bieži, iespējams, viņš ēdienreizē izzīž mazāk, nekā nepieciešams, tāpēc nākamo nevar sagaidīt. Vēro mazuli, seko līdzi viņa svara pieaugumam – tā tu palīdzi viņam labi attīstīties. Esi uzmanīga, ja jaundzimušais regulāri starp ēdienreizēm izlaiž pārāk ilgu intervālu, guļ 4–5 stundas un nemostas.
“Protams, sākumā ir grūti barot ik pa divām stundām, arī naktīs, bet tas nav ilgstoši. Vēlāk var izvērtēt, vai ēšana naktī ir saistīta ar vajadzību uzņemt barību. Nemierīgumu naktī var izraisīt arī zobu šķilšanās vai nepatīkami sapņi, tāpēc, bērnam pieaugot, no tās var atteikties, naktī tikai uzliekot bērnam roku, paglāstot un ieaijājot,” iesaka zīdīšanas konsultante Klaudija Hēla.

Piecas TOP krūts barošanas pozas
1. Uzreiz pēc dzimšanas mazuli novieto guļus māmiņai uz vēdera, un šādā pozā bērniņš saņem mātes piena pirmās lāses. Klaudija Hēla iesaka šo pozu barošanai izmantot arī pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, jo tā ļauj just īpašu tuvību ar mazuli. Neuztraucies, ka mazajam šādi varētu būt grūti elpot, jo bērniņš pats atrod labāko veidu, kā satvert krūti.
2. Viena no tradicionālākajām ir guļus poza, kad māmiņa noguļas uz sāniem un tāpat uz sāniem iepretim krūtīm nogulda bērnu. Ērtības labad bērnu vari guldīt uz savas rokas, bet tikpat labi ar roku, sarullētu dvieli vai sedziņu atbalstīt no mugurpuses. Būtiski, lai mazais uz sāniem gulētu stabili – nevarētu novelties ne uz priekšu, ne atpakaļ. Otru roku novieto vai nu aiz galvas, vai atspiežoties pret elkoni. Izpētīts, ka guļus pozā māmiņa intuitīvi notur bērnu drošā stāvoklī: vienu roku liek bērnam pie galvas, lai viņš nevar atvirzīties nost, savukārt augšstilbu – iepretim bērna pēdām, lai viņš neslīdētu uz leju un nepakļūtu zem segas. Galvenais labums – guļus pozā vari izvēlēties, vai mazo zīdīt ar tuvāko krūti vai, paliecoties uz priekšu, sasniegt arī tālāko. Tas ir gan ērti, gan noderīgi, ja mazulim vienā ēdienreizē nepietiek ar piena daudzumu vienā krūtī.
3. Tradicionālajā šūpuļa pozā māmiņa sēž un bērns guļ viņai klēpī uz sāniem. Lūkojies, lai arī šajā pozā mazais gulētu uz sāniem iepretī tavām krūtīm. Nepareizi, ja bērniņš guļ uz muguras ar krūts virzienā pagrieztu galvu. Abām bērna rokām jābūt viņam priekšā. Lūkojies, lai mazais neliek rociņu tev padusē. Ērtībai vari iesēsties speciālajā sēžamajā maisā, kas pildīts ar putuplasta granulām, šūpuļkrēslā. Šim nolūkam der arī spilveni vai “pakaviņš”. Mazulim jāatrodas pietiekami augstu, lai tev barojot nebūtu jāsasprindzina mugura un plecu daļa.

Mainīt barošanas pozas ir labi, jo tādējādi iztukšojas sievietes piena dziedzeru dažādas daļas, tāpēc tā noder profilaksei, lai izvairītos no piena sastrēgumiem krūtīs. 

  1. Tā dēvētajā futbola bumbas pozā māmiņa sēž un bērnu tur guļus uz muguras, piespiestu sev pie sāna, lai bērna galva būtu tev klēpī, bet kājiņas padusē. Bērnam ar rociņām jāaptver krūts no abām pusēm. Zem bērna muguriņas novieto “pakaviņu” vai spilvenus. Svarīgi, lai, turot mazo, tu ar plaukstu no pakauša puses aptvertu visu mazuļa galviņu. Futbola bumbas poza īpaši vēlama sievietēm ar lielām krūtīm. Tā arī noder, ja bērnam ir grūti satvert krūtsgalu barošanas laikā, kā arī ļauj izlīdzēties, ja māmiņai ir maz piena, jo tādējādi var piedāvāt vispirms vienu un tad otru krūti. Šī poza ir ideāla, vienlaikus barojot dvīnīšus, – katru bērniņu tur sānos ar kājiņām katrā padusē. Futbola bumbas poza vairāk nekā citas piemērota arī priekšlaicīgi dzimuša mazuļa barošanai, jo bērnam nodrošina lielāku stabilitāti. Atšķirībā no šūpuļa pozas, kuras laikā lielākoties iztukšojas krūts augšējā un apakšējā daļa, futbola bumbas pozā no piena vairāk atbrīvojas krūts sānu daļas.
    5. Pie alternatīvām barošanas pozām pieder variants, kad bērns novietots gultā vai uz paaugstinātas virsmas nedaudz ieslīpi un māmiņa viņu baro, ar ķermeņa augšdaļu noliecoties pāri. Šajā pozā pēc izvēles vari atrasties gan četrrāpus (ja baro gultā), gan stāvus (ja mazuli novieto uz paaugstinātas virsmas, piemēram, galda). Šī poza izmantojama piena trūkuma gadījumā, jo šādi gravitācijas spēka iespaidā piens labāk iztek no krūts. Ar to var izlīdzēties arī tad, ja bērnam grūti satvert krūtsgalu. Tomēr šī drīzāk ir izņēmuma poza problemātiskos gadījumos.

    Mainīt barošanas pozas ir labi, jo tādējādi iztukšojas sievietes piena dziedzeru dažādas daļas, tāpēc tā noder profilaksei, lai izvairītos no piena sastrēgumiem krūtīs. Jāņem vērā, ka šādi mazulis nepierod pie viena barošanas veida. Ja mazais labprāt ēd jebkurā pozā, kā arī mierīgi uztver mātes piena aizstāšanu dažkārt ar mākslīgu barošanu, viņš būs atsaucīgs arī tad, kad viņu ar šļirci, karotīti vai pudelīti pabaros cita persona.

    Deviņi gudras barošanas pieturpunkti
    1.Seko zīmēm. Kad bērns ir gatavs ēšanai, viņš sāk šmakstināt ar muti, kustināt plaukstas. Turklāt mazais to var darīt arī ar aizvērtām acīm, it kā pusmiegā. Ja viņš jau atver acis un šmakstina skaļi, nevilcinies, sāc barot!
    2. Neļauj mazajam slinkot.Viena ēdienreize var ilgt no piecām minūtēm līdz pat nepilnai stundai. Taču lūkojies, lai šajā laikā bērns ēd aktīvi, nevis drusku pazīž un desmit minūtes guļ. Pareizi ēdot, bērns zīž un rij aizrautīgi un ritmiski, bez ilgām pauzēm. Ja paēdis viņš pats krūti neatlaiž, ieliec mazo pirkstiņu bērna mutes kaktiņā – mazulis zīšanu pārtrauks un krūti atlaidīs. Tikai necenties krūti bērnam no mutes izvilkt ar spēku.
    3. Pati iekārtojies ērti. Tā kā ēdienreize var būt gara, domā, kur novietosi kājas, kā apsēdīsies vai atlaidīsies, lai ķermenis nebūtu sasprindzis. Ērtības labad laikus sagatavo “pakaviņu” vai daudz spilvenu. Iepriekš arī padomā, kādi vēl priekšmeti barošanas laikā būs vajadzīgi līdzās, lai, uzsākot zīdīšanu, tā nav jāpārtrauc. Bērnam ēšanas laikā svarīgi ir just māmiņas mieru.
    4. Izvēlies piemērotu apģērbu. Piemēram, atpogājamu blūzīti vai rītakleitu. Piepacelts, ar zodu pieturēts krekls, kas ik pa brīdim slīd bērnam virsū, noteikti nav labākais variants.
    5. Ļauj bērnam pašam sameklēt krūti. Tas ir svarīgākais, kas jāievēro, uzsākot zīdīšanu. Radi apstākļus, lai bērna sejiņa atrastos iepretim krūtsgalam, – tad viņš nedaudz atvēzē galvu atpakaļ, atver plaši muti un satver krūti. Lūkojies, lai viņš saņemtu ne tikai pašu krūtsgalu, bet daļēji arī brūngano oreolu tai apkārt. Galvenais, lai bērnam nav atpakaļ atliekta galva, jo tā mazais var aizrīties. Galva nedrīkst būt arī pārāk noliekta uz priekšu. Atslābinies un mierīgi ļaujies dabiskajām norisēm. Vērojumi rāda: ja bērnam ir problēmas ar zīšanu, tās lielākoties ir saistītas ar māmiņas neprasmi mazuli pielikt pie krūts, retāk ar kādu bērna mutes muskulatūras defektu, piemēram, pārāk īsu mēles saiti.
    6. Pievērs uzmanību sāpēm krūtīs. Zīdīšanas laikā pirmajā mirklī krūts var mazliet sāpēt (sevišķi to novēro pirmajā laikā pēc dzemdībām). Bieži pat nevar pateikt, kura vieta tieši sāp. Taču ēdienreizes laikā sāpēm jāizzūd. Ja tā nenotiek, bērns krūtsgalu ir satvēris nepareizi. Šādā gadījumā nebaidies barošanu pārtraukt. Izmanto jau zināmo mazā pirkstiņa paņēmienu, atbrīvo krūti un mēģini vēlreiz.
    7. Ja bērns regulāri krūti satver nepareizi. Konsultējies ar ģimenes ārstu, zīdīšanas konsultantu vai mikrologopēdu, lai noskaidrotu, vai bērnam nav mutes muskulatūras darbības traucējumi. Otrs – izmēģini citu barošanas pozu un vēro, vai jaunajā pozā bērnam krūts satveršana neizdodas labāk. Pēc Klaudijas Hēlas teiktā, šādos gadījumos gandrīz vienmēr palīdz atsacīšanās no tradicionālās šūpuļa pozas par labu tā dēvētajam futbola bumbas variantam.
    8. Piesardzīgi ar māneklīti. Ja izmanto māneklīti ar plakanu galu (optimālais ir ar apaļu galu, kuram ir līdzība ar mammas pupu), tas mudina bērnu iemācīties košļāt. Ir arī atšķirība: krūti mazulis zīž, bet mānekli vai pudelīti sūc. Jo mazāks bērns, jo lielāka iespēja, ka viņam šie procesi var sajukt. Tādējādi bērns krūti, iespējams, sāk satvert nepareizi un līdz ar to rodas risks iedzīvoties krūtsgalu bojājumos. Tāpēc reizi pa reizei vari izlīdzēties, mānekļa vietā dodot bērnam pazīst pašam savu dūrīti (tikai ne pirkstus!).
    9. Izglītojies par zīdīšanas jautājumiem jau pirms dzemdībām. Ir tik daudz jautājumu, par kuriem māmiņas vēlāk saka: “Ja būtu to pirms tam zinājusi…” Zīdīšanas konsultācijās uzzināsi par barošanas pozām, problēmu profilaksi, zīdīšanas alternatīvām, piemēram, kā iedot bērnam mātes pienu gadījumos, ja krūtis sasprēgājušas, kā saglabāt pienu ilgstošai lietošanai un citus.

    Tas jāzina!
    Pirmajā dienā pēc dzemdībām visām māmiņām ir maz piena, tāpēc neklausies, ja kāds apšauba tavu spēju barot mazo! Jaundzimušā kuņģis pirmajās dienās ir mazas stikla bumbiņas lielumā (apmēram 1 cm diametrā), un viņam vienā ēdienreizē nepieciešami 3–5 ml piena. Trešajā dzīves dienā mazuļa kuņģis sasniedz 2–3 cm diametru, desmitajā dienā – 4–5 cm jeb galda tenisa bumbiņas lielumu un vienā ēdienreizē bērnam nepieciešami apmēram 40–65 ml piena.

    Mātes piens – vislabākais!
    Pierādīts, ka:
    • mātes piens pilnībā apmierina visas mazuļa prasības pēc uzturvielām un šķidruma pirmajos sešos mēnešos
    • tas ir vispiemērotākais zīdaiņa gremošanas traktam
    • apgādā organismu ar imūnvielām
    • ar mātes pienu baroti bērni ir mazāk alerģiski pret govs pienu
    • zīdīšana pozitīvi ietekmē māti un veicina hormona oksitocīna izdalīšanos, kas ir sievietei nozīmīgs gan agrīnā pēcdzemdību periodā, gan vēlāk (to mēdz saukt par „mīlestības hormonu”)
    • mātēm, kas baro bērnu ar krūti, dzemde ātrāk atgūst parasto lielumu, samazinās asiņošanas risks
    • zīdīšana veicina prolaktīna izdalīšanos, kas ne tikai stimulē piena veidošanos, bet arī palīdz veidoties mātes jūtām
    •  zīdīšana veido stipru garīgo saikni starp māti un bērnu.

    Dažas raksturīgas iezīmes mazuļiem, kuri ēd krūts pienu*
    Barošanas biežums 
    Pirmajā mēnesī: 8-12 barošanas 24 stundu laikā
    No 1-2 mēnešiem: 7-10 barošanas 24 stundu laikā
    No 2-4 mēnešiem: 6-9 barošanas 24 stundu laikā
    No 4-6 mēnešiem: 6-8 barošanas 24 stundu laikā

    Vidējais svara pieaugums
    Līdz 6 mēnešiem: 113-226 grami nedēļā
    No 7-12 mēnešiem: 85–170 grami nedēļā

    Bērns saņem pietiekamu daudzumu piena, ja:
    • guļ pāris stundas pēc ēšanas
    • ēd krūti vismaz astoņas reizes 24 stundu laikā
    • ēdienreizi ietur 10 un vairāk minūtes, bet ne ilgāk kā stundu (ļauj bērnam pašam, ne pulkstenim lemt ēdienreizes ilgumu!)
    • barošanas laikā vari dzirdēt ritmu — zīž/pauze/zīž
    • bērns parasti ēd vienu krūti katrā barošanas reizē
    • krūtis šķiet pilnas pirms barošanas un mīkstākas pēc tam
    • bērns ikdienā jūtas apmierināts.

 

 

Mamma var būt neapmierināta ar to, kā tas ir izvērties, ka zīdīšana neizdevās tā kā plānots, un just arī lielu vainas apziņu. To sevišķi paspilgtina komentāri par to, kā vajadzēja un vajadzētu rīkoties, bet, varbūt, mammai vairs nav spēka? Varbūt, ja izmēģinātas dažādas barošanas pozas, kas nav bijušas veiksmīgas, bērniņš likts pie krūts ik pa stundai, dzertas tējas, kas arī nav devušas rezultātus, piens atslaukts, bet tā daudzums nav palielinājis, tad vēl dažādu lietu izmēģināšana, piemēram, dziedinošā vanniņa vai kas cits, neizdošanās gadījumā būs tikai vēl un vēl sāpīgāka. Bet, varbūt, tas dos lielāku mierinājumu, ka izmēģināts vēl vairāk. Varbūt. Bet pavisam noteikti, mammai, kurai ir problēmas ar zīdīšanu, ir vajadzīga pareizā informāciju un pareizais atbalsts īstajā brīdī (meklē palīdzību zidit.lv, kkm.lv, dulas.lv un citur).

 

Bet, kad laktācija neuzlabojas… Un mamma pilnībā pāriet uz piena maisījumu, tad palīdzību atrast ir grūtāk. Jo mēs esam dzirdējušas “atbalstīšu un palīdzēšu zīdīšanā”, bet tāda frāze kā “atbalstīšu barošanai ar pudelīti” nav. Un tas ir saprotams, jo tas būtu aicinājums barot ar piena maisījumu, neizmēģinot zīdīšanu.

 

Ja mammai ir stress, ar pienu tas tiek nodots bērnam!
Bērns ar pienu stresu neuzņem. Tomēr bērns ārkārtīgi labi sajūt māmiņu un tiešām var kļūt nervozs, ja tāda ir mamma. Tāpēc no mammas nemiera satraukts var kļūt arī tas mazulis, kurš tiek barots ar piena aizstājēju. Ikviens bērns jūtīgi reaģē uz mātes garastāvokli, un to nevar atrisināt, nebarojot bērnu ar krūti.

Saslimusi mamma nedrīkst barot mazuli, lai arī viņš nesaslimtu!

Šis mīts visvairāk aktualizējas rudeņos un ziemās, kad pastāv lielāks risks saaukstēties vai saķert gripas vīrusu. Tātad saslimusi mamma drīkst turpināt zīdīt mazuli, jo ikvienai šādai slimībai ir noteikts inkubācijas periods, kura laikā bērns jau tik un tā ir saskāries ar konkrēto vīrusu. Turklāt saslimušajai mammai automātiski pienā paaugstinās pretvielu līmenis, ko caur pienu viņa nodod savam bērnam. Svarīga piebilde – barojošais māmiņai slimības laikā noteikti jākontrolē sava ķermeņa temperatūra! Ja tā ir augstāka par 38.5, noteikti sazinies ar savu ārstu par veidiem, kā mazināt temperatūru, jo tā kaitē pienam. Kad slimojot baroju mazulīti, brīnījos, kāpēc viņa raud un atsakās no krūts. Man bija 39 grādu temperatūra...

 

Ja mazuli baro ar krūti, nevar palikt stāvoklī!
Krūts barošanu par kontracepciju noteikti nevar dēvēt. Kādu laiku ovulācija patiesi var neveidoties, taču mēs katra un mūsu ķermenis ir tik citādi, ka nekad nevaram prognozēt, kad ovulācija atsāksies. Pastāv uzskats, ka sievietes, kas baro mazulīšus tikai ar krūti, pirmos trīs mēnešus pēc dzemdībām noteikti nevar palikt stāvoklī. Kāda man pazīstama ginekoloģe reiz man piekodināja, ka viņas menstruālais cikls atjaunojās jau mēnesi (!) pēc dzemdībām un citi ārsti ir stāstījuši par māmiņām, kurām viena gada laikā ir divas dzemdības... Vairāk par šo tematu lasi šeit.

Ja gribi saglabāt krūšu formu, nebaro mazuli ar krūti!
Krūtis sastāv no taukaudiem un dziedzeriem, un jau grūtniecības laikā tās piebriest par vienu, diviem vai pat trim izmēriem! Kad man bija tikai trešais grūtniecības mēnesis, vairs nederēja ne viens vien apģērbs, un ne jau vēdera dēļ → tas vēl nebija parādījies, kad krūtis bija ieguvušas ievērojamus apjomus... Tāpēc krūšu formu pēc dzemdībām neietekmēs tas, vai mazulis tiek barots ar krūti vai netiek.
Grūtniecības laikā uz krūtīm asinsvadi ir labāk saredzami palielinātā asiņu daudzuma dēļ, un tas ir pilnīgi normāli. Kad krūtis ir palielinājušās, tām vajadzīgs atbalsts. Tas nozīmē, ka ir jāvalkā krūtis labi saturošs, elpojoša materiāla krūšturis. Parasti pēc zīdīšanas krūtis ir mazākas, un tas ir normāli, jo no krūts dziedzeriem ātrāk pazūd tauku rezerves. Lai krūtis būtu labāk apasiņotas, tās var masēt ar kontrastdušu → siltu un vēsu. Par labu izskatam nāks arī dekoltē kopšana un vingrojumi krūšu muskulatūras stiprināšanai, skati 2. un 3. vingrojumu.

Jo lielākas krūtis, jo vairāk piena!
Tā nav patiesība. Lai gan par šo mītu ir runāts daudz, vienalga teju katra māmiņa, gaidot mazulīti, aizdomājas par šo it kā likumsakarību. Gaidot otro bērniņu, ievēroju, ka manas krūtis ir mazākas, nekā pirmajā grūtniecībā, un... pieķēru, ka jautāju sev: vai tas nozīmē, ka šoreiz man būs mazāk piena?!
Nedz krūšu lielums, nedz to forma nekādā veidā neietekmē pienu. Pazīstu mammas ar mazām krūtīm, kas savus bērnus ir zīdījušas krietni vien ilgāk par mammām ar lielām krūtīm. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums. Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba. Vairāk par piena veidošanos lasi rakstā Kur un kā rodas mātes piens?

 

Jāēd kūkas, lai būtu treknāks piens!
Ja kārojas kādu našķi, tad ar to sevi vajag arī palutināt, nevis šaustīt, ka tas ir slikti. Gabaliņš kūkas vai šokolādes radīs pozitīvas emocijas un trūkstošo enerģiju, ko tik ļoti izsmeļ krūts ēdināšana un zīdainīša aprūpe. Lai māte un bērns labi justos, lai māmiņai pietiktu piena, viens no priekšnoteikumiem ir viņas emocionālā labsajūta!
Tomēr pārspīlēt ar saldumiem nevajag, jo zīdainim ir grūti pārstrādāt cukuru, tāpēc var rasties vēdergraizes. Savukārt sievietei var rasties problēmas ar svaru. Izvēloties kārumus, lūko, lai tie ir pēc iespējas dabiskāki, piemēram, ja gribas šokolādi, tad labāk melno, nevis piena. Ir zināmi gadījumi, kad sievietei pēc dzemdībām ir neremdināma apetīte, taču tad jādomā, vai tas nav veids, kā mazināt depresiju un nomāktību. Lai uzlabotu piena kvalitāti, vislabākais ir kvalitatīvs, regulārs un sabalansēts uzturs, kā arī laba atpūta.
Ja tev radušās šaubas par piena treknumu, atceries → barošanas sākumā piens ir mazāk trekns, dažkārt māmiņas pat sūdzas par „zilu” pienu. Ar to zīdainītis padzeras, tāpēc nav nepieciešama papildu šķidruma došana. Trekno jeb dziļo pienu bērniņš saņem tikai uz ēdienreizes beigām.

Mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka mākslīgais piena maisījums ir tikpat vērtīgs kā mātes piens!
To, kādam jābūt mākslīgajam piena maisījumam, regulē Ministru kabineta noteikumi. Piena maisījumi ir ļoti kvalitatīvi, taču nekādi noteikumi nevar panākt to, lai tas būtu līdzvērtīgs mātes pienam. Katrai sievietei piens veidojas individuāli, lai pēc iespējas labāk apmierinātu tieši viņas mazuļa vajadzības. Piemēram, ja bērniņš dzimis priekšlaikus, tad mātes pienā izstrādājas vielas, kas veicina viņa attīstību un aizsargā no saslimšanām.
Mātes piens ir „dzīvs”, tas sastāv no daudzām bioloģiski aktīvām vielām, fermentiem un antivielām, kuras aizsargā mazulīti un palīdz cīnīties pret infekcijām. Bērns piedzimst ar mammas antivielām, taču tās no organisma pamazām tiek izvadītas un jaunas tik ātri nerodas. Bet apkārtējā vidē mikrobi mainās. Pēc dzimšanas papildus aizsardzību bērns saņem tikai no mātes piena. Vairāk par mātes piena neaizvietojamībulasi šeit.


Nenēsā daudz bērnu rokās un nebaro gultā! Vēlāk nevarēsi atradināt
Mammas fiziskā klātbūtne bērnam vēl ilgu laiku pēc dzimšanas ir ļoti nepieciešama – tā palīdz nomierināties, justies drošībā, justies mīlētam. Un ir bērni, kuri gluži vai pieprasa nēsāšanu uz rokām, un ir bērni, kuriem tas nav tik ļoti nepieciešams jau no dzimšanas. Viens ir skaidrs → jo komfortablāk bērnam noritēs pilnās atkarības periods, jo pārliecinātāks par sevi, atvērtāks pasaulei viņš būs nākotnē. Turklāt nēsāšana rokās un šūpināšana veicina bērna vestibulārā aparāta attīstību. Un es par šo tematu mēdzu teikt: kad gan vēl tu nēsāsi savu bērnu opā? Ne jau, kad viņam būs 20:).
Nevajag baidīties barot mazuli gultā, jo guļus poza taču ir ļoti ērta un labvēlīga gan mammai, gan mazulim

 

 Lai mazajam nebūtu izsitumu un nesāpētu vēders, mamma nedrīkst ēst ogas, augļus, kā arī zirņu biezputru, skābus kāpostus u. c. produktus, kas var izraisīt vēdera uzpūšanos. 
Mīts: ja neēdīsi zirņus un kāpostus – mazajam nepūtīsies vēders, bet ja neēdīsi sarkanas krāsas augļus un dārzeņus – bērnam nebūs alerģijas. Tavam uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam. Jo dažādāki būs ēdieni, ko ikdienā lieto uzturā, jo ātrāk mazulis pieradīs pie atšķirīgām garšām – piena sastāvs un garšapatiešām ir atkarīgi arī no tā, ko tu apēd. 

Ja, baidoties nodarīt mazajam pāri, ēdīsi tikai auzu pārslas un kartupeļus, tad bērns paaugoties negribēs ēst neko citu kā auzu pārslu biezputru un kartupeļus, jo tikai pie šīm garšām būs pieradis un, iespējams, augļi un dārzeņi viņam nemaz negaršos. Taču, ja esi apēdusi kādu produktu un mazulim drīz pēc tam parādās izsitumi, tad šis produkts no ēdienkartes uz laiku patiesi jāizslēdz.

Lai zinātu, cik piena bērniņš izzīž no krūts, viņš jāsver pirms un pēc ēšanas. 
Bērniņu pirms un pēc ēšanas svērt nevajag! Svēršana tikai rada nevajadzīgu stresu, jo, iespējams, mazais kādu dienu nepieņemsies svarā, bet citu dienu – pieņemsies vairāk. Bērniņš jāsver katru dienu vai arī pirms un pēc ēdienreizes tikai tad, ja ārsts konstatē, ka zīdainītis slikti pieņemas svarā, vai viņš dzimis priekšlaikus un svars bijis mazāks par trim kilogramiem. 

Svarīgi, cik mazais apēd pa visu dienu, nevis vienā ēdienreizē. Tavs mazulis būs pietiekami ēdis tavu pienu, ja viņam vismaz reizi dienā izies vēderiņš un viņš piečurās vismaz sešas autiņbiksītes. 

Pirmajā mēnesī bērniņš būtu jāliek pie krūts pēc pirmā pieprasījuma, parasti desmit divpadsmit reižu, bet ne mazāk par septiņām reizēm dienā. Ja mazais grib ēst, viņš zīž un rij tik sparīgi, ka žoklis kustas līdz pat ausīm un tu vari dzirdēt, kā mazais norij pieniņu. Pirmajās piecās minūtēs bēbītim vajadzētu apēst vismaz pusi no ēdienreizē vajadzīgā piena daudzuma. Taču, lai mazais būtu paēdis, viņam jāizēd arī beigu pieniņš, jo tas ir sātīgāks. Ja bēbītis čāpstina muti un čīkst, kad noņem krūti, tas nozīmē, ka viņš grib zīst vēl.

Speciālie piena maisījumi ir uzturvielām bagātāki nekā mammas piens, jo ir papildināti ar vitamīniem, minerālvielām u. c. sastāvdaļām, kas palīdz mazajam augt stipram un veselam.
Tā nu gan nav. Mammas piens mazuli līdz gada vecumam nodrošina ar viņam nepieciešamo uzturu, un piena sastāvs mainās atbilstoši mazuļa vajadzībām. No rīta piens satur vairāk olbaltumvielu, naktī tas ir treknāks, bet pēcpusdienā saldāks, jo tajā ir vairāk cukura. Kārumnieki vairāk gribēs zīst pēcpusdienās un darīt to biežāk, jo viņiem garšos mammas saldais pieniņš. Piena maisījumiem ir otršķirīga nozīme. Tos mazuļiem dod tikai tad, ja citādi nav iespējams, ja mazais nepieņemas svarā vai ir kādi citi iemesli.

Bērns kopā ar mammas pienu saņem drošības izjūtu, ne velti ir teiciens – iezīsts ar mammas pienu. 
Zīdīšana iedrošina mazuli pārejai uz nepazīstamo dzīvi ārpus mammas punča, palīdzot ielikt pamatus mazuļa sajūtām – viņš mācās sajust otru, pazīt mammas smaržu, seju, mīmikas izpausmes. Zīdīšanas laikā būtiska ir mammas fiziskā un emocionālā klātbūtne, kas ietekmēs visu bērniņa turpmāko dzīvi, viņa sasniegumus un pašvērtējumu, dos drošības izjūtu. Ja mamma bērna vajadzības pamana, saprot un laikus tās apmierina, mazulis mammai uzticas, un šo uzticēšanos vēlāk vērš uz citām attiecībām un dzīves jomām. Cilvēks, kurš bērnībā ir iemācījies uzticēties citiem un pasaulei, sarežģījumus pieaugušo dzīvē risinās daudz drošāk.

Pēc gada vecuma bērnam mammas piens vairs nav tikai ēdiens.
Ap pusotra gada vecumu mazulis sāk psiholoģiski atdalīties no mammas un arvien vairāk interesējas par pasauli un tajā notiekošo, mammas pupu atstājot kā mierinājumu grūtos brīžos. Mammas piens pēc gada vecuma bērnam vairs nav pamatēdiens, bet papildēdiens, jo mazais vairs nevar iztikt tikai ar pienu vien. Arī pēc gada vecuma mammas piens satur daudz antivielu, kas pasargā bērnu no dažādām slimībām (lai gan ne pilnībā, bet daļu aizsardzības nodrošina). Gadījumā, ja mazais tomēr noķers kādu vīrusu, slimība noritēs vieglāk.

Jo ilgāk mazo ēdina ar krūti, jo grūtāk viņu būs atradināt.
Tas nu gan ir mīts! Ja bērniņu zīdot, jūties labi, tev patīk sajust viņu sev tik cieši klāt un arī mazajam tas sagādā patīkamus brīžus, tad nav noteikts vecums, kad būtu jābeidz zīdīt. Svarīgāk par to ir – labā pašsajūta tev un mazulim. Savukārt, ja mazais negribēs zīst krūti, piespiest viņu nevarēsi. 

Nepārmet sev, ja mazo liec pie krūts vēl tad, kad viņam jau divi gadi. Pieredze liecina, ka jebkurā vecumā bērnu var atradināt no krūts, taču, kā tas notiks, būs atkarīgs no tavām un mazuļa attiecībām. Neklausies vecmāmiņu un draudzeņu ieteikumus, kas, iespējams, vēstīs, ka ilgāk par pusgadu gan mazo pie krūts nevajag likt. Vien tad, ja tev ir kādas veselības problēmas un šādi rīkoties iesaka tavs ārsts – tad gan klausi viņu.

Bērniņu nevajag izlutināt, tāpēc viņš jāliek pie krūts ik pēc trim četrām stundām. 
Nav tiesa. Mazulītis jāliek pie krūts tik bieži, cik viņš to vēlas. Pirmajā mēnesī mazais gribēs ēst ilgāk un biežāk. Ir pavisam normāli, ja mazais ēd 40 minūtes un grib ēst 12 reizes diennaktī. Pakāpeniski ēdienreižu skaits samazināsies vidēji līdz astoņām reizēm otrajā mēnesī un piecām sešām reizēm otrajā pusgadā. Ja mazajam ar vienu krūti nepietiek, tad tajā pašā ēdienreizē jāpiedāvā arī otra. Nākamajā ēdienreizē pirmā jādod tā krūts, kas netika tik labi izēsta. Parasti bēbis grib ēst no abām krūtīm tikai dažas dienas, tad piena plūsma nostabilizējas un mazajam vienā ēdienreizē pietiek ar vienu krūti.

Lai krūtis nezaudētu formu un pēc mazuļa zīdīšanas neizskatītos nošļukušas, mazais jāzīda pēc iespējas īsāku laiku, t. i., ne ilgāk par trim mēnešiem. 
Mīts, mīts, mīts! Tavas krūtis pēc grūtniecības nekad nebūs tik tvirtas kā pirms tam neatkarīgi no tā, vai mazo liec pie krūts vai ne. Hormonālo izmaiņu dēļ krūšu forma un lielums mainās, jau bērniņu gaidot. Tas, vai zīdīsi mazo trīs mēnešus vai gadu, krūšu izskatu nemainīs – tas būs atkarīgs no tā, kā tu krūtis kopsi, un arī no iedzimtības.

Mazais būs paēdis arī tad, ja tiks barots no pudelītes, un izaugs tikpat emocionāli bagāts kā vienaudzis, kas ēdis tikai no krūts. 
Zīšanai ir būtiska nozīme mazulīša attīstībā, taču, ja tev kādu iemeslu dēļ neizdodas zīdīt mazo pašai, nebēdā. Arī tad, ja ēdināsi mazo no pudelītes, viņš var sajust tavu siltumu, sadzirdēt sirdspukstus un skatīties tev acīs. Labi vēl, ja pudelīte, no kuras mazais ēd, atrastos pie tavas kailās krūts. Ja gribi, lai tavs bērniņš ēdienreizē saņemtu ne tikai ēdienu, bet arī drošības sajūtu, ko viņam vari sniegt tikai tu, nestutē pudelīti pret sedziņu vai nedod mazajam pašam to rokās, pametot bērniņu ēdienreizē vienu. Mazulim ir svarīgi, ka pudelīti turi rokās tieši tu, nevis kāds cits no mājiniekiem, citādi mazais var apjukt un zaudēt viņam tik svarīgo drošības izjūtu.

Ja, paspiežot krūti, piens neizšļācas, tas nozīmē, ka piena nav.
Tas nu gan nav tiesa! Iespējams, tu vienkārši neproti atslaukt savu pieniņu. Ja mazais dūšīgi ēd un pieņemas svarā, par to, ka tev nav piena, vari neraizēties. Piens var neveidoties tik, cik bēbim nepieciešams vien tad, ja mazulis nav pareizi satvēris krūti. Tu to noteikti jutīsi, jo tad, visticamāk, neganti sāpēs krūtsgali, turklāt tie iekaisīs, sasprēgās. 

Tiklīdz mazulītis iemācīsies pareizi satvert krūti, arī piena daudzums palielināsies. Ja bērnam nepietiks piena, viņš būs neapmierināts, raudās un visu laiku gribēs pavadīt pie tavas krūts. 

 

Bet šeit būs daži iemesli, par kuriem dažreiz neiedomājamies, redzot mammu, kas baro ar pudelīti, satiekot mammu, kas atsakās barot ar krūti, vai dzirdot mammu, kas pauž attieksmi, ka viņai zīdīšana liekas nepatīkama.

  1. Sieviete ir saskārusies ar seksuālu varmācību.Jā, šis skan spēcīgi un smagi, un tas noteikti nav biežākais iemesls, kāpēc mamma izvēlas barot ar mākslīgo piena maisījumu, un tomēr, pirms izdari jebkādus secinājumus pie sevis – atceries, ka šis var būt kā iemesls, kāpēc mamma savu mazo nebaro ar krūti. Sieviete var savu izvēli argumentēt kā kaut ko citu, viņa var paust viedokli, ka zīdīšana viņai vienkārši liekas fiziski nepatīkama, nepieņemama, fiziski sāpīga. Varbūt viņa pamēģinās zīdīt, bet tā kā tas viņai var likties nepatīkami, viņa ātri pāries uz barošanu ar pudelīti. Protams, būs mammas, kas arī pārcietušas varmācību, varēs zīdīt un būs gatavas ar to strādāt, lūdzot palīdzību speciālistiem, bet ne visas ir gatavas tam iet cauri.
    2. Sieviete paliek stāvoklī.Arī šajā gadījumā, būs mammas, kam lieliski izdosies tandēma zīdīšana. Būs mazuļi, kas turpinās ēst no krūts, bet dažreiz hormonu ietekmē piena sastāvs mainās uz mazulis pats var sākt atteikties.. Šis var būt emocionāli grūts laiks mammai, jo viņa priecājas par grūtniecību, bet jūtas vainīga, ka nespēj savienot to ar bērna zīdīšanu. Ir daudz informācijas un pozitīvo pieredžu stāsti, kā mammām izdodas apvienot grūtniecību ar zīdīšanu, bet atkal – tas ne vienmēr strādā visām mammām. Un sieviete var mēģināt un var arī palaist to – tā ir viņas izvēle!
    3. Bērniņš vienkārši atsakās no krūts. Dažreiz tā var notikt – pat ļoti agri. Un tu nevari paredzēt, vai tas notiks 3 mēnešu vecumā, pus gada vai 3 gados. Arī mammai tas ir skumji, sevišķi, ja tas notiek agri un bez izskaidrojuma. Un citiem nevajadzētu dod iemeslu viņai justies vēl skumjākai – mammai var pietrūkt šīs savstarpējās attiecības tāpat kā Tev viņas pietrūks, kad Tavs mazais sāks pamazām atteikties no krūts.
    4. Bērniņš atsakās no krūts pēc pudelītes. Lai gan mūsdienās pudelīšu ražotāji apgalvo, ka knupīši ir maksimāli pietuvināti krūts formai, tomēr arī krūtis mums katrai ir savādākas. Iemesli iedot pudelīti var būt dažādi – jādodas prom no mājām, mammai ir nepieciešama atpūta vai mamma vienkārši grib iedot tētim mazo pabarot – iemesli var būt dažādi, bet šī var būt tā liktenīgā reize, kad mazais vēlāk krūti negribēs. (Kur tad mammai jādodas, pirmie mēneši jādzīvojas pa māju!? Bet, ja kāds tuvs cilvēks ir nokļuvis slimnīcā un mamma ir vienīgā, kas drīkst pie viņa doties..? Nekad nenosodi pirms nezini iemeslu!).
    5. Mamma ir saņēmusi sliktu padomu. Tas var būt gan no ģimenes locekļiem, draugiem un arī profesionāļiem. Par medikamentu lietošanu zīdīšanas laikā, par to, ka bērna slimības izraisītājs var būt kaut kas mammas pienā esošs, bērna alerģijas iemesli. Nesen kāda forumā lasīju, ka zīdainim esot govs piena nepanesamība, un kā risinājums – ieteikums mammai dot bērnam piena maisījumu alerģiskiem bērniem. Un nevis pašai pamēģināt izvairīties no šiem produktiem. Protams, mamma var izvēlēties, kas viņai ērtāk. Sevišķi, ja dzīve ir laukos, kur piena produkti ir ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa un to aizvietotāji (sojas piens, auzu piens utt) nav pa rokai…  Bet šādu padomu netrūkst. Diemžēl arī ģimenes ārsti bieži iesaka piebarot, ja bērns nepieņemas svarā pēc tabulā noteiktā. Un iesākot piebarot, piena daudzums drīz vien var samazināties, bet atgriezties pie ekskluzīvas zīdīšanas var neizdoties tik viegli. Sevišķi, ja tas ir pirmais bērniņš, mammai nav lielas pieredzes, ārsta teiktais ir spēcīgākais arguments – mamma var pat neiedomāties meklet alternatīvas, jo svarīgākais, lai mazajam viss kārtībā. Bieži arī pat medicīnas personu dotie padomi ir konfilktējoši, un to priekšā mamma var justies apjukusi un bezspēcīga.
    6. Sievietei var pietrūkt atbalsta. Un ne visas mammas to spēj lūgt un atrast. Un dažreiz ir par vēlu. Diemžēl.  Lūgt padomu, atbalstu nav tik viegli, sevišķi kautrīgākiem, intravertiem cilvēkiem vai tiem, kam šķiet, ka viņi paši ar visu tiks galā.
    7. Mammai sāk likties, ka viņai nav pietiekoši piena. Un kaut gan šobrīd informācija par zīdīšanu ir pieejama, tomēr šo pārliecību, ka viss ir kārtībā ir grūti sevī rast, sevišķi, ja kāds kādreiz izsaka piezīmi, piemēram, par biežo likšanu pie krūts vai bērna svaru. Un vienu reizi nopērkot piena maisījumu, bieži tas kļūst par neatņemamu ēdienkartes sastāvu mazajam.
    8. Mammas, kurām dažādu iemeslu dēļ ir bijis jāpacīnās par zīdīšanu, sevi noved līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Iemesli var būt dažādi, tie var būt atrisināti vai nē, tomēr tie ir radījuši stresu, nogurumu, ēšanas problēmas pašai mammai, atbalsta trūkumu, depresiju, attiecību problēmas. Piemēram, bērna slimošana, priekšlaicīga dzimšana, bērna atrašanās intensīvajā terapijā vai pat ar mazo nesaistītas problēmas. Un dažreiz mammas tik ļoti cenšas uzturēt pietiekamu piena daudzumu, ka pašas nepadomā par savu ķermeni. Mamma var cīnīties par piena atslaukšanu un bērniņa barošanu, nepadomājot par sevi, nepievēršot uzmanīvu krūšu galiem – tie var sākt plaisāt, sāpēt, piemēram, intensīvas atslaukšanas gadījumā.. Bet mums katrai ir savi limiti. Un mamma var censties tik ļoti, ka beigās viņai vairs nav spēka, viņa atdod sevi visu līdz padodas.
    9. Mammai pašai var būt veselības problēmas, kas nav savienojamas ar zīdīšanu. Un ne vienmēr sieviete tās grib atklāt skaļi, tāpēc atteikšanās no zīdīšanas var likties kā viņas untums.
    10. Mazulis ir adoptēts. Un arī tas ne visiem ir jāzina.
    11. Sieviete vienkārši izvēlas nebarot mazo ar krūti. Un tās ir viņas tiesības. Un, ja kāds to nosoda, pasaulē rodas tikai vairāk negatīvo emociju. Un tas nav vajadzīgs ne Tev, ne mammai.


Un kāpēc es par to rakstu? Tāpēc, ka iepriekš es pati biju diezgan noskaņota uz to, ka mammai ir jāzīda savs bērniņš, jo tikai tā viņš saņem to labāko. Un tās ir mazuļa tiesības. Bet arī mammai ir tiesības. Un vienalga, vai viņa baro bērniņu ar krūti vai maisījumu, svarīgākais, ka viņa savu mazo mīl, par viņu rūpējas un ir viņam blakus.

Un manā blogā bija un būs raksti par zīdīšanu, es pati kļūšu par zīdīšanas konsultantu, bet nevis tāpēc, lai pārliecinātu mammu, ka mammas piens ir labākais, bet tāpēc, lai palīdzētu un atbalstītu – lai mammai nav jāpiedzīvo neizdošanās ar salauztu sirdi.