Vitamīni un minerālvielas

Vitamīni un minerālvielas

Vitamīni

Vitamīni ir organiskas vielas, ko cilvēka organisms nevar veidot un tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Vitamīni nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajām reakcijām. 

Provitamīni – vielas, no kurām organismā var rasties daži vitamīni

• Avitaminoze • Hipovitaminoze • Hipervitaminoze

Simptomi

• Augšanas un attīstības apstāšanās • Kavēta brūču dzīšana • Samazināta spēja pretoties infekcijām un invāzijām • Mazasinība • Seksuālo spēju samazināšanās • Augļa attīstības traucējumi

Vitamīnu trūkuma rašanās iemesli

• Ja ar ēdienu tie netiek uzņemti • Ja ir uzturvielu uzsūkšanās traucējumi • Ja ir lielāka vajadzība pēc vitamīniem • Ja ir aknu ciroze • Medikamenti?

Vitamīnu preparātu lietošana

• Labvēlīga tikai tad, ja konkrētā vitamīna tiešām trūkst • Palielinātas vitamīnu devas?

Vitamīnu zudumi gatavošanas laikā

Vitamīni Vidējie zudumu % Maksimālie zudumi%

A 20 40

C 45 100

B1 25 80

B2 20 75

B6 20 40

PP  15 25

Folskābe 45 100

B5 (pantotēnskābe) 35 50

Taukos šķīstošie vitamīni – A vitamīns

• Uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultsskābes • Noteikts daudzums uzkrājas aknās (rezerves līdz 12 mēnešiem) • Deficītu rada gremošanas traucējumi (hronisks pankreatīts) vai uzsūkšanās traucējumi • Ieteicamā dienas deva: 0,8 – 1 mg dienā • Nozīmīgākie avoti: sviests, siers, zivis

A vitamīna funkcijas

• Redzes procesos: vistas aklums, kseroftalmija, miežgrauds?
• Epitēlijaudu veidošanā: pie avitaminozes ādas un gļotādu hiperkeratoze, palielina žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanās iespēju, traucēta kaulu un zobu veidošanās
• Testosterona un spermatozoīdu veidošanai, placentas un augļa attīstībai

A vitamīna provitamīns – beta-karotīns

• Uzsūcas 9-22%
• Darbojas arī kā antioksidanti
• Pie pastiprinātas lietošanas – viegli oranža āda
• Ja organismā ir pietiekami A vitamīna rezerves – beta-karotīna pārveidošana arī samazinās
• Avoti: aprikozes, burkāni, pētersīļi, spināti, lapu salāti, sarkanie pipari, tomāti utml.

A vitamīns produktos

Produkts A vitamīns, mg/100g Zivju eļļa 10-30 Cūku aknas 39 Liellopu aknas 15 Olas dzeltenums 0,88 Sviests 0,59 Siers 0,3

Taukos šķīstošie vitamīni – D vitamīns

• Augos – D2 (ergokalciferols)
• Dzīvnieku produktos – D3 (holekalciferols)
• Rodas no provitamīna ergosterola uv staru ietekmē
• Funkcijas – kopā ar parathormonu – skeleta attīstība, regulē kalcija un fosfora maiņu, piedalās kalciju transportējošā olbaltuma veidošanā
• Rahīts

D-vitamīns

• D-vitamīns – 25-hidroksiholekalciferols (aknās) – 1,25 dihidroksiholekalciferols (kalcitriols) nierēs.
• Provitamīns Ergosterols organismā rodas no holesterīna

Taukos šķīstošie vitamīni – K vitamīns

• Uzsūcas tievajā zarnā un tiek aizvadīts uz aknām
• Piedalās asins recēšanas faktoru sintēzē un nepieciešams protrombīna veidošanā
• Uzturam nav būtiska nozīme

Taukos šķīstošie vitamīni – E vitamīns

• Uzkrājas aknās un taukaudos
• Kavē nepiesātināto taukskābju peroksidāciju
• Stabilizē šūnu membrānas • Pasargā šūnu membrānas no oksidēšanās • Pie deficīta – nespēks, sirdsdarbības vājums, mazasinība, neauglība • Ļoti daudz E vitamīna ir graudu asnos

Ūdenī šķīstošie vitamīni – B1

• Uzsūcas tievajā zarnā
• Nepieciešams galvenokārt OGH maiņā.
• Avitaminoze – beriberi slimība
• Hipovitaminoze iespējama – hroniskiem alkoholiķiem, pie anoreksijas, nieru slimniekiem ar dialīzi, HIV inficētajiem
• Avoti – rupjmaize, gaļa, kartupeļi, piens, dārzeņi

Ūdenī šķīstošie vitamīni - B2

• Nepieciešams audu elpošanas procesos
• Mutes kaktiņu plīšana (arī pie B6 un PP)
• Galvenie avoti – piens, piena produkti, maize, gaļa, olas, dārzeņi

Ūdenī šķīstošie vitamīni – B6

• Fermentos, kas piedalās OBV maiņā
• Def – ādas iekaisumi deguna, mutes un acu rajonā, nervozitāte, bezmiegs, traucētas imūnreakcijas
• Produkti – aknas, zivis, kartupeļi, rupjmaize

Ūdenī šķīstošie vitamīni - PP

• Deficīts – Pelagra (ādas iekaisumi, nervu deģenerācija)
• Organismā var rasties no AS triptofāna
• Avoti – aknas, nieres, zivis, zirņi, pupas, rupjmaize

Ūdenī šķīstošie vitamīni – B5

• Pantotēnskābe
• Ietilpst kofermenta A sastāvā (piedalās vielmaiņas procesos)
• Sintezē arī zarnu m/o
• Avoti – aknas, nieres, olas, zivis, rupjmaize

Biotīns

• Piedalās tauku, a/s un glikozes vielmaiņas procesos
• Jēlās olās – avidīns – saista biotīnu
• Pie deficīta – apetītes zudums, slikta dūša, nogurums, ādas iekaisumi, matu izkrišana, muskuļu sāpes

B12

• Uzsūcas 1% no uzņemtā vitamīna
• Uzkrājas aknās
• Nepieciešams normālam šūnu dalīšanās procesam, jaunu šūnu veidošanai, folskābes pārvēršanai aktīvā formā
• Perniciozā anēmija – mazasinība, raksturīgi lieli, nenobrieduši ar dzelzi pārbagāti eritrocīti
• Augos nav B12

Folskābe

• Aktīvā forma veidojas aknās
• Deficīts – makrocitāra hiperhroma anēmija
• Ietilpst fermentos, kas homocisteīnu pārvērš metionīnā. Palielināts homocisteīna daudzums bojā asinsvadu sieniņas, veicina trombocītu salipšanu, aterosklerozi utt.
• Pie hipervitaminozes – k-z trakta traucējumi, bezmiegs, alerģijas

C vitamīns

• Piedalās oksidēšanās-reducēšanās procesos
• Antioksidants
• Pie deficīta – saistaudu bojājumi (smaganu asiņošana, zobu kustēšanās, asinsizplūdumi utt)
• Dienas deva – 100mg
• Lielas devas var veicināt oksalātu nierakmeņu veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt nieru darbību

Minerālvielas

• Neorganiskas vielas 
• Makroelementi un mikroelementi
• Minerālvielu bilance – samērs starp minerālvielām, kas uzņemtas ar uzturu un kuras izdalītas caur nierēm, zarnām un ādu
• Funkcijas – būvelementi, regulē osmotisko spiedienu, fermentu reakcijas, nervu impulsu pārvadi

Kalcijs

• Lielākais daudzums – kaulos un zobos
• Kalcija rezerve organismā – 40g
• Ja kalcija par daudz – kalcinoze
• Dienas deva – 1-1,2g kalcija
• No jaukta uztura uzsūcas apmēram 40% kalcija
• Avoti uzturā – piens, piena produkti, selerijas, kāposti, spināti.
• Skābeņskābe un fitīnskābe kavē kalcija uzsūkšanos
• Kalcija uzsūkšanos kavē arī pārāk daudz tauku, obv, kofeīna un vārāmā sāls
• Kalcija uzsūkšanos veicina - cukurs

Fosfors

• Veido kaulus un zobus
• Avoti – gaļa, maize, siers
• Ca:P = 1:1-1,2
• Trūkums – reti novērots
• Daudz fosfora veicina vēdera izeju

Nātrijs

• Uztur osmotisko spiedienu ārpusšūnu šķidrumā, aktivē fermentus
• Ieteicamā deva ir 2 g Na

Na (g) X 2,54 = NaCl (g)  

Nātrijs

Sāls uzturā jālieto vairāk: – Vemšana – Caureja – Pastiprināta svīšana 

Sāls jālieto mazāk: – tūskas – Hipertensija – Alerģija – migrēnas 

Nātrijs

• 0,8g NaCl saista 100g ūdens • Izdalās caur nierēm. Regulē virsnieru hormons aldosterons • Pie nātrija trūkuma – nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, slikta dūša

Kālijs

• Uztur vajadzīgo osmotisko spiedienu šūnu iekšienē
• Kāliju izdala nieres
• Optimālā deva: 3-4 g kālija dienā
• Deficīta gadījumā – neiromuskulāri traucējumi, arī CNS traucējumi
• Pie pārāk daudz kālija – aritmija, sirds apstāšanās

• Avoti – augu produkti – pupas, zirņi, lēcas, selerijas, kāposti, ķirbji utt.
• Kālijs veicina ūdens izdalīšanos
• Kālija deficīta cēloņi – caurejas līdzekļu lietošana

Magnijs

• Ietilpst kaulaudos
• Piedalās fermentu darbībā
• Piedalās impulsu pārvadē no nerviem uz muskuļiem
• Deva: 0,3-0,4g Mg dienā
• No uztura uzsūcas ap 50%.
• Uzsūkšanos kavē – pārāk daudz kalcija, fosfora, tauku, obv un alkohols
• Trūkums izraisa muskuļu trīci, krampjus, sirds aritmiju
• Avots: kviešu putraimi, auzu pārslas, kukurūza, rudzi, pupas, zirņi, kāposti utt.

Dzelzs

• Ar uzturu jāuzņem: – Vīriešiem 10mg – Sievietēm 18mg – Grūtniecēm 27mg

No dzīvnieku izcelsmes produktiem uzsūcas 16-20% No augu izcelsmes – 7-9% 

Dzelzs

• Dzelzs uzsūkšanos traucē: – Fitīns (labībā) – Piens – C vitamīna trūkums
• Dzelzs deficīta pazīmes: bālums, nogurums, galvassāpes
• Dzelzs deficīts rodas - pie hroniskām asiņošanām, hroniskām intoksikācijām, par maz obv uzturā, un pie lielas dzelzs nepieciešamības

Cinks

• Ietilpst fermentu un insulīna sastāvā, ir fermentu aktivizētājs
• Dienas deva: 7-14mg cinka
• Cinka avoti: siers, pīles, aitas, teļa un liellopu gaļa, aknas, auzu pārslas, rupjmaize, zirņi, pupas

Varš

• Atrodas eritrocītos, plazmā, aknās, nierēs un šūnu mitohondrijos
• Aktivē fermentus
• Pie trūkuma tiek kavēta dzelzs izmantošana
• Dienas deva 2-5mg
• Produkti: siers, butes, pīles, auzu pārslas, maize, sēnes, pupas, zirņi, rieksti

Hroms

• Piedalās nukleīnskābju un olbaltumu stabilizēšanā un aktivē fermentus
• Saistība ar insulīnu

Jods

• Vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa
• Dienas deva 200 mikrogrami

Fluors

• Dienas deva 2,9-3,8mg
• Toksiska deva – ilgstoši lietojot 4-5 mg dienā
• Pie deficīta – zobu puve, osteoporoze, pārkaļķojas artērijas
• Ja par daudz – apetītes zudums, muskuļu vājums, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi

Selēns

• Testosterona metabolisms
• Pārvērš tiroksīnu T4 par aktīvo trijodtironīnu T3
• Imūnreakciju veidošanā (obv sastāvā)
• CNS darbībā (pie depresijas ir maz selēna)
• Avoti – gaļa, zivis, maize, olas

Probiotikas un prebiotikas

Pārtikas produktu sastāvs